Blog

Šī gada TED konferences ieraksti pārspēj visu iepriekš redzēto. 

Līdzās ducim citu ierakstu, kurus jau esmu paguvis apskatīt iPodā, jāizceļ viens, kam ir vistiešākais sakars ar šī bloga tēmu mākoni - 18 minūšu sižets par to, kā tapa "Brīnišķīgais stāsts par Bendžaminu Batonu" ("The Curious Case of Benjamin Button"), kuru TEDā prezentēja viens no specefektu komandas vadītājiem Ed Ulbrich. Precīzāk par to, kāds darbs ir paveikts datorgrafikas un galvenā tēla "dator-radīšanas" laukā.

Divi secinājumi. Pirmkārt, izskatās, ka izklaides industrija visās savās izpausmēs ir gatava spert kārtējo soli uz priekšu. Gan filmu industrija, gan spēļu industrija, gan visas pārējās, kas saistītas ar cilvēka attēla projicēšanu telpā un laikā.

Un otrkārt, tieši pirms 18 gadiem, 1991. gadā, Automātiskas un Skaitļošanas Tehnikas fakultātē mums bija priekš tā laika samērā kosmisks priekšmets, kas saucās Signālu Apstrādes teorija. Un tur profesors Tomsons, kurš bija viens no datortomogrāfa padomju versijas izstrādātājiem, stāstīja par ļoti līdzīgu iespēju tam, kas notiek šīs filmiņas beigās – datu plūsmas (attēlu vai skaņas) pārnešana no pamatobjekta uz "templati" un tad uz citu objektu. Un tas viss bija vēl DOS laikmetā, pāris gadi pirms mūsu rīcībā nonāca uz Windows balstīti grafiskie interfeisi …. Tāds neliels DejaVu … :)