Blog

Apr 4

Konstruktīvais kapitālisms. Marketinga un trešās pasaules valstu loma tajā

Viens no šī brīžā man interesantākajiem Harvard Business School blogu autoriem un vienlaikus arī Havas Media Lab vadītājs Umair Haque stundas garā prezentācijā norāda uz vairākiem ekonomisko pārmaiņu cēloņiem, kā arī izsaka vairākas hipotēzes par to, kādas izmaiņas sagaida ekonomiku, biznesu, uzņēmējdarbību un marketingu. 

Un te arī pati prezentācija, gandrīz stundu gara, ar sekojošu jautājumu un atbilžu sesiju. 


Pāris tēzes, kas radās (pierakstījās un attīstījās) prezentāciju skatoties un pēc tam:  

  • Ar vien pieaugoša stratēģijas, tai skaitā marketinga stratēģijas, loma ir radīt, attīstīt un uzturēt modeļus, kas maina veidu, kā kompānijas veic biznesu (reinvent the way we do business), nevis tikai nodrošināt aktīvāku konkurenci, atraktīvi pilnveidojot un komunicējot esošo piedāvājumu. Apple, Nike+ un daudzi citi piemēri to apliecina. 
  • Eksponenciāls interakciju skaita pieaugums un būtiska to rakstura maiņa ir viens ietekmīgākajiem izmaiņu katalizatoriem. Līdz ar ko vēl viena nozīmīga marketinga dimensija šajā posmā ir veidot un attīstīt (dizainēt?) un pārvaldīt to, kā firma sazinās (how firms interact) ar cilvēkiem, citām firmām, īpašniekiem un citiem saistītajām pusēm (stakeholders). Un tas parasa būtiski atšķirīgas iemaņas no marketinga vienvirziena komunikācijas, masu mediju un standartizētas masu ražošanas laikā. 
  • Nepieciešama atgiezšanās no "uztvertās vērtības" (Perceived value) uz reālās vērtības koncepciju. Izaugsme nav iespējama, ja netiek radīta reāla vērtība visām iesaistītajām pusēm – gala lietotājam, ražotājam, piegādes ķēdei (supply chain), sabiedrībai.

Un vēl uzmanību piesaistīja doma, ka ir liela varbūtība, ka jauni ekonomiskie modeļi nāks no trešās pasaules valstīm – no Indijas, Ķīnas, Bangladešas un citām. Gan tāpēc, ka Rietumu labklājības, saimniekošanas un attieksmes modeļi nav sasniedzami un uzturami globālā mērogā, gan arī zemais vidējais ienākumu līmenis šajās valstīs savā ziņā ir katalizators idejām, kuras ir spējīgas darboties arī sabiedrībā ar ļoti zemu ieņēmumu līmeni. 

Bet globāla izlīdzināšanās notiks, no abām pusēm – augot trešās pasaules valstu labklājībai un, visticamāk, arī Rietumu pasaulē samērā strauji virzoties uz daudz pieticīgāku, daudz mazāk patēriņā un pārmērībās (resursi u.t.t.) balstītu dzīvošanas konceptu. Tieši tāpēc trešās pasaules valstīs jau šobrīd tiek veltīti ļoti lieli resursi, lai meklētu un izmēģinātu radikāli atšķirīgus saimniekošanas un vērtības radīšanas veidus. Jau šobrīd jaunajās valstīs vai saistībā ar tām ir radies daudz jaunu, inovatīvu koncepciju (mikrofinanses, mikro-apdrošināšana, Tata Nano, MIT "One Laptop per Child" un daudzi jo daudzi citi), un tādu noteikti būs arvien vairāk. Gan ekonomikā, gan biznesā, gan marketingā.

—-

p.s. Umair Haque blogā interesants ir arī jaunākais ieraksts, "The Finance 2.0 Manifesto", kurā viņš uzrunā G20 valstu vadītāju tikšanās dalībniekus. Tā galvenā domā ir "Finance 1.0 cannot power the Growth 2.0"

  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers