Blog

Apr 27

Mēs kolekcionējam un mēs sekojam vs. mēs domājam

20. gadsimts bija masu ražošanas laikmets. 21. gadsimts, iespējams, būs masu inovācijas laikmets. 20. gadsimtā tevi definēja tas, kas tev piederēja. 21. gadsimtā – tas, ar ko tu dalies (you are what you share). Kolektīvais radošais process kā putna ligzdas veidošana, nevis piramīdas būvēšana. Un vairāki vienkārši, bet gana nozīmīgi jautājumi. Neliela, animēta prezentācijfilmiņa viegli un vienkārši par dažiem aspektiem, kā tehnoloģiju izplatība maina radošos un inovāciju procesus ar galveno ideju (un nosaukumu): "Mēs domājam"

Tik nepiekrītu apgalvojumam, ka paaudzei, kura uzaug ar internetu (gan 40-gadīgos, gan 12-gadīgos ieskaitot), motto ir "Mēs domājam, tātad mēs esam". Varbūt kādreiz būs. Tomēr šobrīd nospiedošais vairākums daudz maz aktīvu un domātgribošu Interneta lietotāju, manuprāt, atrodas stadijās "Mēs kolekcionējam (informāciju/avotus/pieredzes), tātad mēs esam" un "Mēs sekojam, tātad mēs esam". 

Kolekcionēšana kā sekas pārejai no sabiedrības modeļa, kurā informācija bija grūti pieejama luksusa prece un mēs visi dzīvojām informācijas deficītā, uz gandrīz neierobežotu informācijas (lai arī visbiežāk ļoti virpsusējas), pieejamību. Mēs visi mācamies dzīvot informācijas pārpilnības laikmetā (sākotnēji tekstuālas, tagad audio-vizuālas un multimediju). Mūsu vecvecāki kolekcionēja pastmarkas no valstīm, kurās visticamāk viņiem nebija iespēja pabūt. Mūsu vecāki kolekcionēja grāmatas, daudzas no kurām neizlasīja. Mēs kolekcionējam ne tikai reālas pieredzes no ceļojumiem, pasākumiem un piedzīvojumiem, bet arī saites (linkus), failus, attēlus, video.

Savukārt pasaules apsēstība ar "sekošanas" kultūru – ar jaunāko no iespējām, ko tehnoloģijas un sociālie tīkli no Delicious un Facebook līdz līdz Twitter piedāvā – ir labi saprotama. Tā ir pilnīgi jauna pieredze mums visiem. Un līdzīgi kā ar jebkuru divvizienu mediju (pretstatā TV, radio un laikrakstiem kā vienvirziena medijiem), to iespējams apgūt, izprast un galvenais – pielāgot savām vajadzībām, tikai aktīvi piedaloties – darbojoties, eksperimentējot, meklējot savu modeli. 

Un tad, kad mazliet pārspīlētā apsēstība norimsies, tad arī redzēs, kādu lomu šie insturmenti ieņems mūsu dzīvē. Un uz kādām attīstībām tie vedīs. Un tad arī, visticamāk, domāšanas īpatsvars augs. Ar uzsvaru uz visticamāk … 
  • http://www.xlt.lv xlt

    Piekrītu. Domāju, ka domāšana nav šim laikmetam raksturīgākā iezīme. “Domāju, tādas esmu”, manuprāt, vairāk attiecināms uz tā saucamo “apgaismības laikmetu”. Šodienu raksturojošākais termins būtu “informācijas aprite”, kas ietver sevī informācijas radīšanu, iegūšanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un šķirošanu. Pie tam akcents vairs nav tik daudz uz radīšanu, cik izplatīšanu. Ņemot vērā milzīgo ātrumu ar kādu pieaug informācijas apjoms, tad drīz ļoti nozīmīga loma būs informācijas šķirošanai – kā atlasīt nepieciešamo informāciju tā, lai tās nebūtu ne par daudz, ne par maz. Vismaz man tas ir ļoti aktuāli (piemēram, kā starp 20 miljoniem Google atrasto ierakstu atlasīt tos 20, kas mani interesē).

  • G&A

    Atgādinājums par “Mēs sekojam vs mēs domājam” ir nedaudz smeldzīgs, bet patiess un īstajā brīdī. Ne reizi vien ir pārņēmusi sajūta par domāšanas un kreativitātes bezjēdzīgumu, jo tik daudz no tā, ko varētu izdomāt un radīt, jau ir izdomāts un noglabāts tīmeklī. Un jāteic – piemetās zināms domāšanas kūtrums, it īpaši, ja sekošana un kolekcionēšana šķiet aizraujoša. Tāda dilemma – vai vējš pūš tāpēc, lai mēs sērfotu vai tāpēc, lai maltu domu graudus vējdzirnavās.

  • G&A

    Atgādinājums par “Mēs sekojam vs mēs domājam” ir nedaudz smeldzīgs, bet patiess un īstajā brīdī. Ne reizi vien ir pārņēmusi sajūta par domāšanas un kreativitātes bezjēdzīgumu, jo tik daudz no tā, ko varētu izdomāt un radīt, jau ir izdomāts un noglabāts tīmeklī. Un jāteic – piemetās zināms domāšanas kūtrums, it īpaši, ja sekošana un kolekcionēšana šķiet aizraujoša. Tāda dilemma – vai vējš pūš tāpēc, lai mēs sērfotu vai tāpēc, lai maltu domu graudus vējdzirnavās.

  • Dd

    Tas, ka tagad tas saucas Twitter un to var darīt daudz ērtāk + daudz vairāk un plašāk nenozīmē, ka tas ir kas jauns.
    Manuprāt, šī ir vienkārši fundamentāla cilvēku nepieciešamība, kas izpaudusies visos laikos.
    Te jau vēl jāņem vērā tā ideja par mīmēm (memes), kura lietai, ko mēs saucam par domāšanu piešķir citu nozīmi. Proti, nevis mēs domājam, bet domas parazitē uz mūsu smadzeņu resursiem + dabīgo noslieci uz sharingu un sekošanu, lai ievāktu un tālāk nošērotu (tātad pavairotu un uzturētu pie dzīvības) info.
    Tehnoloģijas mums vienkārši palīdz vilkt šo vergu nastu…

  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers