Blog

May 21

Divvirzienu komunikācijas laikmets: no pasīvas vērošanas uz aktīvu līdzdalību

Pirms pāris dienām @rolandslakis Twitter vēstījumā padalījās ar saiti uz intersantu publikāciju par informācijas, tai skaitā komerciālās informācijas, aprites vēsturi (via Baekdal.com

Par to kā vēsturiski attīstījies informācijas tirgus un veidi, kā mēs sazinamies ar vairāk nekā dažiem cilvēkiem – no pilsētas tirgusplača un pirmo masu mediju parādīšanās (avīzēs), no televīzijas dominances līdz digitāli-sociālo-mediju bumam pēdējos pāris gados. Par to, kā mainījies šo informācijas avotu (komunikāciju platformu) īpatsvars mūsu saziņā un ar nelielu laika nobīdi – arī komerciālajā komunikācijā. 

Ar mazliet "izkropļotu" x-asi (par labu pēdējam pusgadsimtam – tā laikā attīstība ir bijusi ļoti strauja) dažādu saziņas veidu īpatsvars ir izskatījies šādi, 

Media_history_1

bet pareizā laika proporcijā: 

Media_history_2_full-small

via Baekdal.com

Līdzās tam, ko oriģinājajā publikācijā katrs var izlasīt pats, mani tā rosināja apkopot vairākas visai bāziskas piezīmes, kas radušās pēdējo mēnešu laikā no vairāk nekā dažām sarunām, kurās pazibējušas šādas vai līdzīgas frāzes: "ai, sociālie mediji nav priekš manis", "ai, es piereģistrējos tajā Twitterī, paskatījos pāris dienas – tur nekā priekš manis nav" utml. 

Viena no pēdējo mēnešu atziņām – daudzi, tik ļoti daudzi cilvēki ap mums ne tikai nav pamanījuši, ka masu mediju laikmets ir beidzies (vai ļoti strauji tuvojas beigām), bet arī to, ka sociālo platformu un pašizpausmes iespēju laikmets ir pilnīgi atšķirīgs no statiskā, pasīvā masu mediju laikmeta. 

Un viņi nav pamanījuši dēļ viena galēji vienkārša iemesla – VIŅI NAV PAMĒĢINĀJUŠI. Viņi nav pamēģinājuši iet tālāk par šo pasīvas vērošanas stadiju un piedalīties. Viņi nav pamēģinājuši atrast lietas, kuras viņus interesē. Viņi nav pamēģinājuši līdzdarboties.

Uz pāris rindkopām atgriežamies pie grafikiem. Tirgusplača perioda (līdz 1800. gadam) pamatā bija tieša ("face-to-face") komunikācija, kas balstījās gadu tūkstošiem izkoptās iemaņās un dabīgos cilvēku instinktos. Pirkt un pārdot, apmainīties ar jaunumiem. Tā bija divvirzienu komunikācija, dabīgs cilvēka agregātstāvoklis. 

Preses periods izmanotoja divas gadu simtiem koptas prasmes – rakstīto vārdu un vēlāk arī vizuālos elementus, tomēr ar to sākās vienvirziena (citiem vārdiem – masu) komunikācijas laikmets. Iekļūt avīzē ar savu domu izdevās tik izredzētajiem. 

Televīzija nāca soli solī ar tehnoloģiju attīstību un kļuva par vienvirziena komunikācijas un pasīva satura patēriņa triumfu. Mums nebija iespējas atbildēt, uzreiz paust savu viedokli par redzēto vai izmantot šīs platformas savā labā. Mēs patērējām to, kas mums tika pasniegts, vienā vai otrā kanālā. Statiska sistēma, kuru ietekmēt bija gandrīz neiespējami.

Savukārt sociālo un pašizpausmes platformu laiks un šo platformu lietošana savā būtībā ir atšķirīga – tā dinamiska, tā paģēr lietotāja iesaisti un tā prasa pilnīgi citu attieksmi un jaunas iemaņas. 

Atrast vērtību sev no sociālo platformu lietošanas ir iespējams tikai aktīvi līdzdarbojoties. Šīs platfomas mums piedāvā milzīgu ietekmi pār to, ko es no tās saņemšu – iespēju brīvi izvēlēties, ko es skatīšos un ko ne, kuriem avotiem sekošu regulāri, bet kuros tikai ieskatīšos, kurus ignorēšu. Ikvienam ir iespēja kļūt par aktīvu sava "mediju komplekta" veidotāju, lai tas būtu BBC iPlayer, Facebook, Twitter vai tavs profils un attēlu kolekcija Flickr, tu izvēlies.

Mums gandrīz neierobežotas iespējas pašiem aktīvi piedalīties satura veidošanā un katra mūsu darbība – komentāri, publikācijas, pārpublicēšana vai saites nosūtīšana kādam – dinamiski maina saturu vai, kā minimums, papildina to. Ikviena mūsu darbība maina arī mūsu pieredzi. Sociālās platformas ir dinamiskas, to vērtība katram no mums ir atšķirīga un tā mainās (visbiežāk – palielinās!) mums aktīvi līdzdarbojoties. 

Vēl jo vairāk – šo, divvirzienu komunikācijas platformu vērtību man, lietotājam ir iespējams izprast tikai aktīvi līdzdarbojoties, pašam veidojot savu informācijas ekosistēmu. Neviens to manā vietā nedarīs, neviens uz paplātes man neatnesīs gatavu recepti, ko skatīties un ko ne. 

Savukārt, daudzi jo daudzi cilvēki mums apkārt – ne tikai politiķi un pat ietekmīgu mediju vadītāji un mediju eksperti, bet arī pat marketinga un komunikāciju profesionāļi - joprojām dzīvo pasīva informācijas patēriņa režīmā un šādā režīmā arī vērtē jauno platformu attīstību. Viņi nemēģina spert soli uz priekšu, izmēģināt jaunās iespējas un/vai atrast (uzbūvēt, izveidot!!!) vērtību sev.   

Jā, ikvienam ir zināms diskomforts spert pirmos soļus nezināmajā. Bet sociālās iemaņas mums vienmēr ir piemitušas (cilvēks ir sociāla būtne!), tik lielākajai daļai no mums vēl nekad nav bijušas iespējas izpaust savas domas vairāk nekā dažiem sev tuvākājiem cilvēkiem. 

Bet, ja man ir jāizvēlas viena nozīmīgākā lieta, kas mainīsies mūsu attiecībās ar "medijiem" 100 līdz 150 gadus īsajam masu mediju laikmetam beidzoties tad tā ir sekojoša – mums (mums visiem!) pakāpeniski no satura patērētājiem būs jākļūst par satura radītājiem (autoriem un līdzautoriem). 

Masu radošās izpausmes laikmets tuvojas, un ne tikai "mediju" nozarē – arī produktu un pakalpojumu dizainā, sabiedrisku un sociāli nozīmīgu sistēmu viedošanā u.c.. Labākā iespēja sagatavoties šim laikam ir iesastīties tajā jau tagad. 

  • Rolands Lakis

    Piebilde par reklāmas veidu – TARGETED.
    Draugiem.lv jau pielieto, jo tur jūs ielogojaties ar savu profilu. Pavērojiet kā parādās centrālie reklāmas banneri – ar ievietotu Jūsu vārdu vai profila fotogrāfiju.Protams, ka tas mazina “banneru aklumu”. Pasaules presē parādās raksti par šī reklāmas veida ētiskumu.
    Šī gada laikā varbūt Latvijā ieraudzīsim pirmo SOCIAL NEWS portāla realizāciju. Prognozes – tas būs saistīts ar kādu sociālo tīklu.
    @rolandslakis

  • Bubis

    labi pateikts :) +++

  • Mārcis

    Interesanta hipotēze, kas ir daudzējādā ziņā pareiza, tomēr arī ļoti neskaidra, īpaši nākotnes fāze. Atslēgas vārds ir aktīva līdzdalība satura radīšanā – tas, ka ir dažādas iespējas radīt jaunu saturu, ne tuvu nenozīmē, ka cilvēki būs tikpat aktīvi to paši darīt un līdzdarboties. Tas ir interesanti ne tikai no reklāmas/komunikāciju viedokļa, bet vispār no sabiedrības attīstības viedokļa. Ja iepriekš bija daži TV un radio, kur dažādas sabiedrības autoritātes, vai zināmi cilvēki ( slavenības, žurnālisti, politiķi, reklāmas) stāstīja ko domāt, bieži vien cilvēks uzzināja par to, ko citkārt nemaz neinteresētos un iepriekš nezināja, jo nebija citas izejas. Tagad var gadīties, ka kāds jauns cilvēks jau no bērna dienām iestiegst savā online spēļu vai pokemonu komūnā, no kuras tā arī īsti dzīves laikā neiznāk un neuzzina ne par politiku, ne par kultūru, neko citu, jo nav īsti intereses un neviens arī īsti nepiedāvā.

  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers