Blog

May 30

Kultūras patēriņš kā sabiedrības spogulis: Got Talent?

Fani_Dinamo_Riga

"From an anthropological point of view you ought be able to judge the health of a nation by the culture it consumes. And when you look at the semi-finalists of Britain’s Got Talent it paints a rather strange and depressing picture" …

… saka Iain Tait un rāda divus galējus (galēji sviestainus) piemērus no "Britain Got Talent" – DJ Talent un vēl vienu dīvainu uzstāšanos, piebilstot: "Britain Got Problem"

 

Ko par mums liecina mūsu populārākie šovi, televīzijā un dzīvē? 

Ko Latvijas Radio 2 popularitāte, šlāgersviests valsts televīzijā piektdienas vakaros un, mazākais dīvainie, vietējās izcelsmes seriāli?

Ko par Eiropu – Eirovīzija? 

Un par ko par mums liecina realitātes šovs vārdā vēlēšanas?


Tikai domāju skaļi … (just thinking aloud …) :) 

—-
p.s. un tikko noklikšķēja, ka tas (citāts) vistiešākajā veidā arī atteicas arī uz dizainu, ko mēs patērējam un par kuru pavelkamies, kādam esam gatavi; uz komunikāciju; uz biznesu. 
  • vt

    Pirms vairākiem gadiem, kad “Dienas” žurnālists jautāja Borisam Grebenščikovam viņa domas par Eirovīziju, BG atbildēja: “Es par to neko daudz nezinu, bet tas droši vien ir labāk nekā stāvēt ar nazi vārtrūmē.”
    Man ļoti patīk šī atbilde. Joprojām.

  • http://zz.typepad.com Zigurds Zakis

    BG ir liels. Ir bijis un būs.
    Bet es jau vairāk nevis par Eirovīziju, bet par mums. Un gan jau dziļi egoistiski arī par sevi. Vnk jau kādu laiku par šo prātoju un man nav atbildes. Arī par Latvijas Radio 2 popularitāti un pamatojumu sviestam, kas notiek Latvijas (šīs valsts!) televīzijā piektdienas vakaros.

  • vt

    Es jau arī ne par Eirovīziju. :) Man patīk BG atbilde, jo tā (varbūt nejauši?) dod un reizē nedod vērtējumu. Tā pasaka, ka kaut kas ir labāk, bet nedod gala vērtējumu – labs vai slikts.
    Viens un tas pats notikums rada atšķirīgu vērtējumu atkarībā no katra paša konkrētā brīža noskaņojuma. “Got talent” pasākums izraisa šermuļus, ja par to nedēļām ilgi runā kolēģi virtuvē, liftā un uz ielas, bet citā laikā un vietā tas var radīt patīkamu atklāsmi, ka kāds kaut ko dara ar “+” zīmi – neaicina graut, ienīst, izrādīt pārspēku. (Es domāju tos, kas uz skatuves, ne tos, kas sēž auditorijā.)
    DJ Talent, protams, ir “sviests”. Taču šajā brīdī es aizdomātos, ja man būtu jāizvēlas, kādu cilvēku es gribētu sev draugos – metālzobaino DJ Talent vai augsti intelektālo, ārēji simpātisko un dzīvesgudro LR politiķi, kas akceptējis skaisti vedotas reklāmas Rīgas ielās ar aicinājumu ienīst savu kaimiņu.
    Viss ir relatvi. :) Pēc pāris stundām es varbūt domāšu citādi.

  • Rolands Lakis

    Kļūdains pieņēmums meklēt kultūru TV. TV funkcija ir – IZKLAIDĒT un ŠAURI LOKĀLI PATRIOTISKI INFORMĒT (protams ir daži izņēmumi).
    Kurš (vai kuri) Latvijā izveidos citādus mēdijus?
    Tehnoloģiski ir visas iespējas.
    Kā atrast un konsolidēt JAUNOS TALANTUS?
    Ko katrs no Jums var izdarī?

  • http://zz.typepad.com Zigurds Zakis

    Roland, varu tev 100% piekritst par komerciālajām TV (izklaidēt, informēt vai jebkurā citā veidā piesaistīt kādu interešu grupu). Brīva izvēle.
    Bet, atteicībā uz valsts televīziju (valsts radio un pavisam tuvā nākotnē gan jau arī valsts avīzēm un žurnāliem) – viens no to uzdevumiem ir veidot, atbalstīt un viecināt tās vērtības, kuras ir svarīgas valsts (nācijas) pastāvēšanai un veiksmīgai konkurētspējai vidējā un ilgākā laika posmā. Un gandrīz nekad šīs vērtības nemanifestē komerciāli veiksmīgie “produkti”
    Jā, jauno talantu identifikācija ir ļoti svarīga, bet ar tik lielu tautas balsojuma ietekmi tā tik bieži kļūst par kautko pilnīgi citu …. .
    Bet, kā saka viens mans draugs – “ņe poimiķe privratno” – es nekādā gadījumā neesmu pret to, ka komercTV meklē komerciāli veiksmīgākos modeļus. Bet sabiedriskajiem medijiem (un sabiedriski atbalstītiem pasākumiem, lokāliem vai centrāliem) tomēr ir jāpiestutē sabiedrībai vidējā un ilgā termiņā svarīgas vērtības.

  • http://profile.typepad.com/6p01156fbc7332970c Valdis Ošiņš

    Pavisam īss citāts no MZ un IZ sarunām par masu kultūras stilu:
    …Intonācija ir prasta… Kāpēc tieši prastība no pasaules ir jāaizgūst? Tā jau pašos ir iekšā. Nav runa par tiem cilvēciņiem, cilvēciņš ir tāds, kādu viņu pataisa. Es runāju par masu medijiem. Televīzija, kurai ir dots nacionālais pasūtījums!…
    Piekrītu, Rolandam, ka šobrīd jau ir iespēja veidot savus sociālos medijus, tomēr, kamēr vēl dominē valsts un citas masu mediju struktūras, viņiem būtu jāvar un jāgrib piedāvāt kaut ko vairāk tieši šo cilvēiņu dēļ, kuri tic un tiešā veidā barojas no tās informācijas, kura tiek pabērta priekšā.

  • vt

    Sociālās atbildības trūkums masu medijos, kas aizsākās 90-to gadu vidu, kad bija gauži pašsaprotami un aizraujoši ieviest visu to raibo un krāsaino, kas ir viņiem tur, Rietumos. Tas bija interesanti un to darīja visi (arī es), līdz kļuva nekontrolējami.
    Atbildības trūkums ne jau tajos jaunajos reportieros, kas tikko nākuši no vidusskolas soliem, bet vidējā un augstākā līmeņa vadībā, nodaļu redaktoros un galvenajos redaktoros. Tajos, kas vada tos mediju “kuģus” un kuriem varētu būt spēks un mugurkauls to novirzīt citā virzienā.
    Sociālās atbildības trūkums un nedomāšana par to, kādas ir sekas un spēks uzrakstītajam vārdam. “Lauka netveršana” kopumā.
    Sociālās atbildības trūkums, izjūtot adrenalīnu, kad redzi – tauta “pavelkas” uz tevis rakstīto. Galu galā, arī tas ir varas paveids, un pret varas vilinājumu spēj turēties tikai izredzētie.
    Domāju, ka tas vispārējais lētums sen ir aizgājis par tālu un tur neko vairs nevar mainīt. Ne tikai Latvijā – visur. Vai nu šie – lielie – mediji nomirs dabiskā veidā, vai tie turpinās eksistēt un apliecināt kopējo pasaules virzību uz grandiozu, bet ne cēlu galu.
    Turklāt, lai cik daudz ideālistus un domājošus cilvēkus “sapumpētu” masu medijos, tiem vienmēr pretī būs dzelžains un neapgāžams arguments, ko izteiks vai nu redaktors, vai mārketinga daļas vadītājs, vai medija īpašnieks: “Tauta to pieprasa.”
    Neviens personīgi nepazīst cilvēku, kam tas vispārējais lētums patiešām būtu aktuāls un interesants ikdienā, bet šo argumentu nekad neviens nav spējis apgāzt. (Pamēģiniet apgāzt klienta argumentus par fokusgrupu rezultātiem, piemēram, pat ja kampaņa ir briesmīga.)
    Nu, kaut kā tā. Es katrā ziņā esmu pilnībā padevies noskaņai, ka tur vairs nekas nav maināms. Labāk no tā izvairos.

  • http://zz.typepad.com Zigurds Zakis

    Paldies, Verner (alias VT) – kā neliela atbilde uz tavējo komentāru (un kā pozitīvā programma) ir jaunākais bloga ieraksts, jo īpaši filmiņas pēdējā daļa, par jauno platfromu (mediju?) sociālo lomu. Un apzinoties, ka kvantitāte ģenerē kvalitāti, manuprāt, pakāpenisks kvalitātes pieaugums sociālajos kanālos ir tikai laika jautājums.

  • Edge

    ”Un apzinoties, ka kvantitāte ģenerē kvalitāti, manuprāt, pakāpenisks kvalitātes pieaugums sociālajos kanālos ir tikai laika jautājums. ” – super, šitā mārketinga speciālista precizitāte (konkrētība) – ”ir tikai laika jautājums”.
    Satiksimies mēs no jauna – pēc 100 gadiem Piebalgā… – pat mūziķi spēj ievērot elementāro precizitātes prasību ( mārketinga plānā mērķu izpildes termiņam jābūt konkrētam ).

  • Edge

    p.s.
    To precizitāti (konkrētību) var uzlabot – vienas stundas, dienas, mēneša, kalendārā gada (2009.g.)ietvaros. Tas noder, jo pretējā gadījumā varbūt gadīties, ka ”Velns spēlējas ar mums, kad nedomājam precīzi..”(M.Mamardašvili). Kotlera un citu guru ieteikumus par precizitāti (Principles of marketing) jau ZZ kungs, ceru, izprot labāk par Latvijas partiju politiķiem ( kuru priekšvēlēšanu programmās solīto sagaidīt nudien ir tikai laika jautājums ).
    Vēlu veiksmi !

  • vt
  • vt
  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers