Blog

Jul 26

Mēs. Tagad. Filma par to, kā sociālie tīkli un digitālās tehnoloģijas maina sabiedrību un maina mūs.

Mani šorīt atrada "Us Now" - 1 stundu gara dokumentālā filma par to, kā digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu izplatība maina sabiedrību un rada jaunas iespējas grupu organizācijā, kolektīvā lēmumpieņemšanā, sociālo jautājumu risināšanā. Sastapšanās nebija nejauša, jo meklēju ievesmu un informāciju aizraujošam sociālajam projektam digitālajā vidē, kurā esmu iesaisījies. Bet sastapšanās bija pārsteidzoša, jo vairāku filmas "galveno varoņu" darbiem sekoju jau pāris gadus un nezināju par šāds filmas esamību.

Iesākumam un intrigai pietiks ar to, ka savas domas tajā pauž arī trīs nozīmīgu pēdējās piecgades "digitālās socioloģijas" grāmatu autori - Clay Shirky ("Here Comes Everybody"; skat arī iepriekšējo ierakstu) , Dan Tappscott("Wikinomics") un Charles Leadbeater ("We Think") – autori, kuri, manuprāt, jau vairākus gadus savās grāmatās, publikācijās un publiskajās runās mēģina parādīt to milzīgo iespēju loku, kas slēpjas aiz sociālo tīklu virspusējuma.

Te pati filma – jā, pilnīgi par brīvu pieejama – izbrīvējam vienu stundu un skatāmies.

Daži komentāri vēl pēc tam (un, visticamāk, nav izslēgta arī sekojoša diskusija komentāros, kurā aicinu aktīvi iesaistīties, jo daudzi jautājumi ir diskusijas vērti) le="line-height: 14px; ">. 



Manuprāt, šī filma ir jāredz ne tikai ikvienam, kam ir interese par sociālo platfomu un digitālo mediju attīstību, bet arī ikvienam, kas ir vai būs iesaistīts šīs valsts, valsts pārvaldes un ekonomikas nākotnes modeļa izstrādē, ikvienam kas meklēs izeju no esošās situācijas gan valsts, gan pašvaldību, gan nozaru un atsevišķu uzņēmumu līmenī. Un arī ikvienam, kuram ir interese par iespējamajiem sabiedrības un, jo īpaši ekonomikas, attīstības virzieniem un modeļiem. Protams, t ānav vienozīmīga – daudzas tajā (un arī pieminētajās grāmatās un to autoru rakstos) izteiktās domas ir kritiskas izvērtēšanas, apdomāšanas un diskutēšanas vērtas. 

Daži no apgalvojumiem, kuriem es nevaru piekrist:

Pirmkārt – par viennozīmīgu kolektīvu lēmumu pieņemšanas spēku, vai precīzāk – par kolektīvā lēmumu spēka pārākumu pār talantu, izcilību, ģenialitāti. Es esmu pārliecināts, ka publiska balsošana NAV labākais veids, kā izlemt, kur investēt GBP 20'000 vietējās pašvaldības teritorijā (vai dažu miljardu aizņēmumu no EU un SVF), vai veids kā vadīt futbola klubu, līdzīgi kā labākais veids nav to izdarīt ļoti šaurā "biedru grupā" . 

Kolektīvā lēmumu pieņemšana, iespējams, daudz biežāk ļauj izvairīties no kļūdainiem lēmumiem (skat. J. Surowiecki "The Wisdom of Crowds"), kolektīva lēmumu apspriešana tuvina viedokļus un palīdz visiem labāk izprast situāciju un lēmumus. Bet, manuprāt,  kolektīvi lēmumi visbiežāk veicina viduvējību vai vienkārši "būšanu labam", pretstatā izcilībai. 

Ir situācijas, kad tas ir nepieciešams. Bet es neesmu redzējis nevienu izcilu mākslas darbu, kurš būtu radīts kolektīvi. Un nez vai ir kāds izcils kolektīvs darbs – no Edisona laboratoriju revolucionārajiem izgudrojumiem un citiem pēdējos gadsimos radītajiem inženiertehniskiem brīnumiem līdz atvērtā koda programmatūras projektiem, ari kuras nebūtu kāds cilvēks (vai pavisam neliela cilvēku grupa) ar vīziju, aizrautību un spēju iedvesmot citus. Arī paši runātāji vairākkārt piemin, ka līdzdalība kolektīvajā lēmumpieņemšanā bieži vien patiesībā ir līdzdalības ilūzijas radīšana. 

Otrkārt, neskatoties uz to, ka esmu liels kolektīvās-līdzdarbības (open-source, wikinomics u.t.t.) risinājumu piekritējs un redzu tiem milzīgas iespējas daudzos biznesa vai pat sabiedrības pārvaldes segmentos, es tomēr redzu daudzus ierobežojumus, no iespējas "komercializēt" šos produktus un adekvāti atlīdzināt to autoriem par ieguldīto darbū vienā galējībā līdz cilvēka dabai, kas tomēr savā dziļākajā būtībā ir orientēta uz personiskā labuma gūšana (vai balansu starp personisko un kolektīvo ieguvumu, ar uzsvaru uz pirmo). 

Un beidzot, mani, kā padomju beigu laiku pieredzējušu cilvēku, dara uzmanīgu visa veida idejas ar sociālistisku vai neo-sociālistisku piekrāsu (lai man piedod politologi par iespējami neprecīzu terminu lietošanu). Un telpā ap sociālajiem tīkliem un kolektīvo lēmumpieņemšanu nepārprotami šādu spekulāciju ir daudz. 

Bet autori ir paveikuši nepārprotami kvalitatīvu darbu – gan apkopojot spilgtāko šī virziena pārstāvjus domu izvilkumus, gan rosinot diskusiju par šo tēmu ārpus šaura sociālo zinātņu un marketinga speciālistu un interesentu loka. Kā minimums šī filma daudziem var būt sākuma punkts tālākai interesei par tēmām, kuras šobrīd laikam jau vairs nedrīkst ignorēt. 

  • Peteris

    Iedomājies! Ir viens varenais, kas var nosūtīt e-pastu uz visiem pasaules e-pastiem, un tie tiek cauri spam! Un valodas arī automātiski pārtulkojās! Bābeles tornis, tā sabrukums un taga atkal uz vienotību! Kabala!!!

  • Timo

    Nezvai padomju laiki bija labakais piemers “socialismam”(lai kas vins butu), nemot vera ka iespejas parastam cilvekam ietekmet sabiedribas procesus bija tuvu 0 un ekonomiskais modelis bija centralizets. Ir liels pamats aizdomam ka skietami idealizetais fakts ka kapitalisma cilveki kontrole un tiesa veida ietekme korporacijas un varas institucijas ir ne mazak iluzors (jo pa lielam, drizak ir otradi(bet ta jau ir cita tema)). Tadel japievienojas filma paustajai noskanai, ka digitalas tehnologijas sobrid kalpo ka cilveku parorjentesanas riks uz mums daudz dabiskaku socialo un ekonomisko modeli. Un jautajums jau nav par pasu riku efektivitati vai lietderibu, bet gan ka un kur tie tiek izmantoti. Patiesiba skiet ka vienigie skersli tam lai sabiedriba jau tagad pilniba parietu uz open source/ kolektivo sadarbibas modeli ir tikai egoistisko tieksmju un kopejas vertibu sistemas parvertesanas jautajums(kas sobrid liela mera balstas uz atkribas no finansialajiem resursiem). Atlausos ari nepiekrist, ka cilveka daba “pamata” ir tendeta uz personiga labuma gusanu, jo viss liecina ka si tendence ir tikai izdzivosanas apstaklu un 21gs sabiedribas vertibu sistemas rezultata radita anomalija. Nemot so vera, gruti ari kolektivas sadarbibas vai/un open source modeli saredzet abdraudejumu izcilibai, ipasi ja mes ticam faktam, ka izcilibu rada noteikti apstakli kuros individam(vai individu grupai) ir bijusi iespeja nonakt pie attieciga iznakuma. Sini sakara iesaku “Outliers” no Malcolm Gladwell, kur si tema ir iztirzata ar realiem piemeriem.
    I say the future is bright ;)
    ps. if we can take it.

  • Rolands

    Labak skaties – http://www.vimeo.com/4489849

  • http://kaspars.twizt.com Kaspars

    Tieši par šo tēmu – crowdsourcing valsts pārvaldē – pēdējā laikā bieži aizdomājos, jo īpaši LV kontekstā. Lielākā sāpe joprojām ir vidējā latvieša ultra-skepse, tomēr arvien vairāk ticu, ka tas ir neizbēgami. Un ka tas iespējams ir vienīgais reālais ceļš, kas ilgtermiņā varētu situāciju vērst par labu.

  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers