Blog

Nov 26

Vai reklāmu kvalitāte Latvijā ir pasliktinājusies?

www.7Guru.lv (@7guru) šorīt jautāja: “Labrīt, Zigurd! Vai jūs piekrītat, ka krīzes laika reklāmu kvalitāte Latvijā ir pasliktinājusies? Kā Jūs to pamatotu?”. Pusstundu padomājis un kādu laiku pavadījis pie datora es atbildēju: 

Lai arī kopējā Latvijas reklāmas ainā kvalitātes lejupsīdes iezīmes ir novērojamas, tomēr kvalitatīvu darbu īpatsvars, manuprāt, nav būtiski mainījies. Diemžēl, tas nav arī palielinājies.

Kopējās reklāmu kvalitātes mazināšanās iespaidu lielā mērā rada nozīmīgs darba apjoma kritums kombinācijā ar būtiskām izmaiņām pieprasījumā no klientu puses – strauji pieaudzis mazu, taktisku marketinga aktivitāšu īpatsvars īstermiņa mērķu sasniegšanai. Izpildes ātrums un labi saprotama vajadzība darbu paveikt iespējami mazām izmaksām bieži (un reizēm pamatoti) klientam ir svarīgāki par vēlmi būt perfektiem it visās detaļās. Lielu, nacionālu vai plašā auditorijā pamanītu kampaņu, kampaņu kādas mēs pazinām un kādas esam pieraduši vērtēt, kļuvis mazāk.

Vienlaikus neatgriezeniski ietekmi zaudē klasiskais masu mediju laikmeta reklāmas modelis ar TV un drukātajiem medijiem centrā. Mēs visi (ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē; ne tikai reklāmā, bet arī visa veida biznesos) mācamies strādāt jaunos, radikāli atšķirīgos un nemitīgi mainīgos apstākļos. Sociālajās platfomās un digitālajā vidē, atšķirībā no vienvirziena medijiem, spēles noteikumus iespējams apgūt tikai šo spēli spēlējot. Ir veiksmīgi darbi, ir mazāk veiksmīgi darbi un ir arī pa kādai neveiksmei. Ikvienam. 

Līdz jauno tehnoloģiju radīto iespēju īpatsvara pieaugumu mūsu dzīvēs mainās arī “reklāmas kvalitātes” kritērijs un marketinga komunikāciju vērtēšana. Līdzīgi kā par TV reklāmu “kvalitāti” sešdesmitajos gados nevarēja spriest pēc preses un radio reklāmām, sociālo platformu un digitālā satura pārpilnības laikā mēs par “reklāmas kvalitāti” nevaram spriest pēc pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu nogales kritērijiem.

Ne mazāk svarīgi ir tas, ka plašākā auditorijā iespaids par reklāmu kvalitāti un par reklāmas aģentūrām kopumā pēdējo mēnešu laikā mazliet deformējies, jo uzmanības centrā bijušajās vairākas skaļas, lielākoties uz pliku uzmanības piesaisti orientētas, ārišķībās un puspatiesībās balstītas kampaņas vai ar tām saistītās PR aktivitātes (gan Meteorīts, gan kādas “vācu” aģentūras radītā Live Riga kampaņa un tās PR).  

Lai arī gana labi tehniski izpildītas, tās radīja ekspektācijas, kurām nesekoja turpinājums ar nozīmīgas pievienotās vērtības radīšanu gala lietotājam, kas liecinātu par līdzekļu investīcijas lietderīgumu (vai izziņoto mērķu patiesumu otrajā gadījumā). Līdz ar ko no daudzu vērtētāju puses tās tik uztvertas kā “naudas tērēšana reklāmā”, nevis kā gudra un adekvāta investīcija marketingā un komunikācijā laikos, kad katra lata izmantošanai ir nozīme un katra investīcija pasaka ļoti daudz par uzņēmumu vai organizāciju. 

Efektīvai komunikācijai itin bieži ir jābūt polarizējošai, pretrunīgai, tādai, kas liek formulēt savu viedokli. Reizēm pat agresivitāte var palīdzēt, reizēm gluži pretējas tehnikas. Bet, par laimi, ārišķība un puspatiesības, kā arī aktivitātes, lai par jebkuru cenu iegūtas masu mediju uzmanību nav marketinga komunikāciju nākotne. Un tās nav kvalitātes, ar kurām gribētos saistīt Latvijas reklāmas nozari. 

  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers