Blog

Feb 1

Informācijas pārpilnība vs. informācijas filtrēšana

Viens no interesantākajiem domātājiem un autoriem par digitālo laikmetu un digitālo tehnoloģiju ietekmi uz mūsu dzīvi, Clay Shirky, kārtējā izcilajā divdesmit minūšu uzrunā web2.0expo ar oriģinālo nosaukumu “It’s not information overload. It’s filter failure.

Galvenās tēzes, viegli interpretētas:

  • Informācijas pārslodze ir eksistējusi pēdējos 500 gadus – šobrīd tā ir aktualizējusies daudz plašāku sociālo sistēmu izmaiņas rezultātā. Internets ieviesis jaunu (post-Gutenberga) laikmetu arī ekonomikā.
  • Galvenā izmaiņa – ikviens var būt “ražotājs” (autors), vienlaikus izzuduši arī kvalitātes kontroles mehānismi. Precīzāk – tie ir pārgājuši no ierobežota cilvēku skaita loka daudz plašākas (neierobežotas) auditorijas rokās. Tai skaitā tagad katram no mums ir jārūpējas par savas informācijas plūsmas viedošanu (filtrēšanu).
  • Mūsu informācijas pārslodzes problēma ir filtru problēma, nevis informācijas pārpilnības problēma (“filter failure, not information overload“).
  • Mēs esam pārējas posmā nevis no vienas mākslīgi radītās (engineered) saziņas sistēmas uz citu sistēmu, bet gan pārējā no evolūcijas ceļā radušās saziņas sistēmas uz mākslīgi radītu. (From evolved system to engineered sistem).
  • Līdz šim lielākais peroniskuma (privacy) nodrošinātājs bija platformu neesamība ziņu publicēšanai (publiskošanai); citiem vārdiem – publicēšana kā pretstats privātajam (The biggest privacy filter in pre-Internet was inconvinience).
  • Internets radījis priekšnosacījumu lielu, atvērtu grupu veidošanai, kuras ir tolerantas pret jebkāda veida līdzdalību (arī pasīvu), pretstatā pašierobežojošai nelielu grupu veidošanās praksei pirms grupu veidošanas digitālo instrumentu rašanās (Internet allows free-rider toleratnt groups rather that free-rider resistant).
  • Ir jāpierod pie domas, ka informācijas pārpilnība mūsu laikā ir gluži kā ūdens zivīm. Mēs vienkārši tajā peldam jau kopš Gutenberga drukas mašīnas parādīšanās. Mainoties informācijas apritei un sociālajām sistēmām, mums ir nepieciešami jauna veida filtri, jauna veida pieeja informācijas filtrēšanai.
  • http://profile.typepad.com/ingars Ingars

    Viss jau 2009. gadā dzirdēts :)
    Bet par filtriem runājot. Ja vannā notekas caurums nemainās, bet radikāli palielinās vannā ievadītā ūdens daudzums, seko plūdi. Tāpat ar mums, ja senāk jāizfiltrē 2 avīzes, 2 TV un pāris radio, tad tagad filtrējamo info avotu apjoms multiplicējas katru dienu. Rezultāti – jau pierādītais cilvēku “aklums” pret reklāmām. Tāpat ar info kanālu pārbagātību, agri vai vēlu lielākā cilvēku daļa viņus ignorēs.
    Nervizitāti medijos, un arī mūsu nozarē strādājošajos rada tas, ka ja senāk +/- bija zināms kurus 2 kanālus cilvēks lieto (jo citu arī nebija), tad tagad katrs brīvi var izvēlēties savus 2 kanālus no 500 piedāvātajiem + internetā lasīt velns viņu zin ko. Nenormāls mazu nišu daudzums kuras atrast, un veiksmīgi “pārdot” kampaņas vajadzībām, ir nenormāls čakars un laika tēre.

  • http://profile.typepad.com/zigurdszakis Zigurds Zakis

    Thx! Un jā, viņš jau sen šo tēmu apspēlē, tik šis bija man mazliet jauns skatu punkts (metafora) – par tiem filtriem. Vai arī to nebiju pamanījis.
    Bet ja runājam par sistēmu – tie plūdi jau ir vannas istabā, nevis caurules otrā galā, kur esmu es vai tu vai kāds cits indivīds kā lietotājs. Un visticamāk tagad man (tev) vajag nevis vienu uber-cauruli, kas pieslēgta vienai vannai, bet daudzas, kas pieslēgtas daudzām?
    Un vecās domāšanas pārstāvju nervozitātei (jo īpaši laikā, kad arī “jaunā domāšana” nav nostabilizējusies) ir pamats – ir tikai pašsaprotami, ka eksponenicāli pieaugot kanālu (izvēļu) skaitam, eksponenciāli pieaug arī ignorētās informācijas apjoms. Tev ir jābūt sasodīti labam katrā kontaktā, un arī tad vairs nav nekādas garantijas, nav likumu. Kā jau visos lielu pārmaiņu laikos.
    Vienkārši dzīvē ienāk cita veida mehānika, kurā nav iespējams radīt kauto un garantēti to nodot “gala lietotājam”. Nestrādās arī mēģinājumi uzminēt to, kas viņam ir svarīgs un tad ātri tam pielāgoties – viņa vēlmes un vajadzības mainās. Manuprāt, gandrīz vienīgais ceļš ir darīt to, kas tev pašam tā pa īstam ir svarīgi (personiski vai kā kompānijai) un pakāpeniski kopt attiecības ar savu “sekotāju” pulciņu, dabīgi audzējot “jauno sistēmu” (gluži kā to vēlējās meitene ar Facebook no piemēra), vienlaikus neignorējot arī veco sistēmu – vēl ilgi masu mediju konstrukcijas līdzāspastāvēs, tik kļūs mazefektīvākas.
    Bet jāsāk, manuprāt, ir ar sevi, ar to, ko es vēlos (mēs vēlamies) un ko daru/darām, lai ietu tajā vizienā. Tad jau ir vienkāršāk un mazāk pamata nervozitātei.

  • Edge

    ZZ:”Bet jāsāk, manuprāt, ir ar sevi, ar to, ko es vēlos (mēs vēlamies) un ko daru/darām…” – DAŽAS saturīgas atziņas šai sakarā izteicis arī leģendārais Pīters Drukers (Peter Drucker):”The purpose of a business is to create a customer.
    The best way to predict the future is to create it. ” – NEVIS TIKAI ‘kopt attiecības’, bet radīt/izveidot savu patērētāju/savu draugu-pielūdzēju ? RADĪT NĀKOTNI – kurā ”mazāk pamata nervozitātei” ? Uh, cik vienkārši, vai ne ?

  • http://profile.typepad.com/zigurdszakis Zigurds Zakis

    Thx Edge,
    var un vajag arī tā, tas ir viens no piegājieniem. Un, savukārt, viens (nebūt ne vienīgais) no veidiem, kā šo tirgu radīt ir tieši tajā nozarē var arodā, kuru tu dari vislabāk, kur redzi pāri vienkārši ir OK. Kam vispirms nozīmē saprast, ko tu vēlies/vari darīt izcilā līmenī.
    Daudz grūtāk, un pārmaiņu laikā gandrīz neiespējami, ir izkalkulēt, kur tad šie jaunie tirgi būs. Kas tie ir radušies un vispārpamanāmi, ir jau mazliet par vēlu.
    Divi galvenie veidi kā šo jaunu tirgu radīt ir:
    1) Apzināta eksperimentēšana. Augstas neskaidrības apstākļos nekad nezini, kas tieši nostrādās. Pār-desmit gadus pēc Drukera viens no pārmaiņu stratēģijas līderiem Kristiansens ļoti precīzī piezīmēja “the only way to deal with high uncertainty is conscious experimentation” (citāts aptuvens, no atmiņas). Manuprāt, vislabāk jau eksperimentēt (improvizēt) tajos laukumos, kur tev ir kaut kādas zināšanas (izglītība vai pastāvīgs sistemātisks darbs pie pamatu sastrukturēšanas), iemaņas (tehnika) un pieredze (pārsimts jam sessions aiz muguras).
    2) Klausīties patērētājos/draugos. Klausītes tajos, kuriem ir sāpe šajā segmentā un mēģināt piedāvāt risinājumu. Un lai tev būtu iespēja klausīties, lai ar tevi vispār kāds runātu un iesaistītos dialogā, tev ir jābūt kautkādām attiecībām ar šiem cilvēkiem vai grupām. Tāpēc tā attiecību veidošana, līdzīgi kā reālas vērtības radīšana, ir tik nozīmīga. Manuprāt.

  • Edge

    ZZ:”Tāpēc tā attiecību veidošana, līdzīgi kā reālas vērtības radīšana, ir tik nozīmīga. Manuprāt. ” – MANUPRĀT, arī – taču kādas tās attiecības veidojās pašlaik Latvijā,piem. valsts pārvaldu – iedzīvotāji. Īpaši pašlaik,kad aizvien palielinās to cilvēku skaits, kas vēlas saņemt ne tikai pabalstus, bet arī pārtikas pakas ?
    Skatoties ZZ prezentāciju ‘(..)domāšana valsts pārvaldē’ mani izbrīnīja tas ieteikums par iešanu uz Draugiem.lv/Twitter – tur,kur tie problēmu mocītie atrodami, kur viņi ‘pulcējas’ – lai skaidrotu tiem par valsts pārvaldes ‘labumiem’. Pie mums Latvijā jau ne tikai specifiska valsts pārvalde, bet arī tāda tirgus ekonomika izveidota, kas stipri atšķirās no attīstītajās valstīs pastāvošās – tā kā problēmu risinājumi kaut kur Vācijā, Francijā vai UK var nederēt/nestrādāt pašu mājās?

  • http://profile.typepad.com/zarkovs Jurijs Zarkovs

    Ar katru dienu kļūst grūtāk un grūtāk liekuļot, savukārt apkārtējiem kļūst vieglāk un vieglāk ieraudzīt cilvēka mentālu būtību. Filtri ir maskas, to var saukt par kultūru var par audzināšanu, jēga viena un tā pati: sakārtot ārējo tēlu – nomaskēt to aiz dogmām vai formulām. Esoši filtri netur “trafiku” un cilvēkiem nākas būt patiesiem un demonstrēt sevi visa krāšņumā, kāds tās nebūtu.

  • http://profile.typepad.com/zigurdszakis Zigurds Zakis

    Abslolūti pierkrītu, kas sociālās platformas daudz skaidrāk parāda cilvēka (uzņēmuma) būtību un notēlot kādu citu ir grūti (t. sk. “Gandrīz vienīgā drošā sociālo platformu stratēģija” – http://zz.typepad.com/lv/2009/12/socialo_mediju_strategija.html)
    Bet šeit ir runa par cita veida filtriem – filtriem, kas informācijas pārpilnības laikā no visas plūsmas ļauj atlasīt to, kas tev ir interesants, noderīgs un nepieciešams. Atšķirībā no masu mediju un one-to-many raidīšanas laika, kur raidītāja (medija) loma bija filtrēt (atlasīt) informāciju, tagad mēs katrs lielā mērā esam atbildīgi par savas “informācijas ēdienkartes” izveidošanu un uzturēšanu

  • http://profile.typepad.com/ingars Ingars

    Par filtriem – žurnālisti tradicionāli pildīja un joprojām pilda ne tikai sargsuņa, bet arī gatekeeper funkciju. Viņi izfiltrēja, sagatavoja produktu, un cilvēks nopirka. Tas, ka šodien es varu pats apmeklēt 1 miljonu online ziņu kanālus ir jauki, bet agru vai vēlu, es gribu tikai kondensētu produktu.
    Tas, ka es māku taisīt ēst, nenozīmē, ka pazūd vajadzība pēc restorāniem,jo a)man ir sava dzīve, kuras jēga nav nodarboties ar info filtrēšanu b)es uzticos profesionāļiem, kas manā vietā informāciju ir izfiltrējuši un pasniedz man gatavu produktu.
    Te atkal jānovelk atšķirība starp valstīm ar brīvu presi un nebrīvu presi.Protams, totalitārās valstīs online kalpo par svaiga gaisa avotu, bet brīvās preses telpā es tomēr labprāt iztērēju kādu latu, lai nopirktu produkltu, ko man sarūpējuši citi. Jā, arī savā ziņā nopērku identitāti. Un īstenībā jau arī ar sociālajiem tīkliem ir tas pats, esi draugos? esi twitterī? esi feisbukā? atkarībā no atbildes, cilvēks jau uzreiz tiek iegrupēts kādā kategorojā.
    Par tradicionālajiem medijiem runājot, gaidu brīdi, kad viņi atkal sāks pelnīt un varēs atkal pacelt kvalitāti, jo līdzšinējā politika – ienākumi krīt; atlaižam pusi; rakstam “dzeltenāk”; hmm, a kapēc mūs mazāk lasa; ok, atlaižam vēl pusi… ir pašnāvnieciska. Jap, es savā ziņā gaudoju pēc vecajām avīzēm ar kurām parkā var pasēdēt uz soliņa, vai pie zupas šķīva virtuvē.

  • Ivars Līdaka

    Varbūt ir naivi interesants mans meritokracy mēģinājums “PĀRMAIŅU PANĀKŠANA, PAŠIESAISTOTIES TAUTAI” …”Sistēmā tiek lietoti trīs prasmīgas jeb lietpratīgas demokrātijas līdzekļi:
    – pasākumu veikšanas secība tiek izkārtota, tos prioritizējot ar visu ieinteresēto dalībnieku balsojumu;
    – saistošas balss (viens dalībnieks – viena balss) un dalībnieka statusa piešķiršana lietotājam notiek atkarībā no lietotāja sākotnējās līdzdalības sistēmas pasākumos un tā iedziļināšanās pakāpes konstitucionālajos likumos, ko tas izpauž automātiskā (ja vajadzīgs, atkārtotā) anketēšanā;
    – papildus saistošajam balsojumam tiek veikti trīs ieteicoši šā balsojuma novērtējumi, kas vērā ņemamas atšķirības gadījumā var prasīt atkārtotu apspriešanu un atkārtotu balsošanu:
    a) dalībnieku saistošās balsis kopā ar jebkuru lietotāju, kuri nav sistēmas dalībnieki, balsīm;
    b) dalībnieku iedziļināšanās balsis, kas tiek automātiski palielinātas atkarībā no katra dalībnieka iedziļināšanās pakāpes konkrētā balsojuma jomā, ko tas, ja vēlas, pirms balsošanas izpauž automātiskā anketēšanā;
    c) dalībnieku rezultatīvā pienesuma balsis, kas tiek automātiski palielinātas atkarībā no katra dalībnieka uzkrātā rezultatīvā pienesuma.” Skat. http://tencinusarunas.wordpress.com/2010/07/17/parmainu-panaksana-pasiesaistoties-tautai-ivars-lidaka/#more-323

  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers