Blog

Komunikāciju stratēģa grāmatplaukts. Pieteikums un #001.
Feb 1

Komunikāciju stratēģa grāmatplaukts. Pieteikums un #001.

Laiks ir pierādījis, ka laba komunikāciju stratēģa svarīgākā profesionālā īpašība ir zinātkāre (Curiosity), bet regulāra grāmatu lasīšana un lasītā apdomāšana – viens no galvenajiem priekšnosacījumiem sevis uzturēšanai formā un profesionālajai izaugsmei. Galu galā starp nozīmīgākajiem šī aroda uzdevumiem ir nemitīgi izzināt sabiedrību, cilvēku rīcību, patēriņu, kultūru, medijus, tehnoloģiju ietekmi uz mūsu dzīvi un ikdienu, kā arī pārzināt galvenās idejas, koncepcijas un pieejas, lai vajadzības gadījumā tās pielietotu praksē.

Ar šo ierakstu es uzsāku pēdējos gados draugiem, kolēģiem, studentiem un apmācības programmu dalībniekiem jau daudzkārt solīto sēriju par labākājām grāmatām, kuras tieši vai netieši ir saistītas ar stratēģisko plānošanu radošajās un komunikācijas nozarēs – par zīmolvedību, reklāmu, patēriņa un izvēles psiholoģiju, stāstniecību, dizaina domāšanu, ekonomiku digitālo tīklu laikmetā un citām ikdienas darbā svarīgām vai vienkārši man interesantām tēmām.

Gatavojot šī pavasara komunikāciju stratēģijas kursu “Digital Guru” mācību centrā un apsverot iespējas (un meklējot motivāciju) veidot plašāku un sistemātiskāku materiālu par šo tēmu, tuvāko mēnēšu laikā esmu nolēmis arī īsi atgriezties pie vairākām grāmatām, kuras ir bijušas nozīmīgākās manas aroda prasmes izkopjot. Nesolot pārmērīgi regulāru aktivitāti, pirmajos ierakstos centīšos izcelt svarīgākās no tām – ziemassvētku brīvdienās izrediģētajā sarakstā ir mazliet vairāk nekā divdesmit finālistes, bet laika gaitā tas noteikti papildināsies.

Līdzās tam jau kādu laiku esmu atsācis daļu no katra lekciju, prezentāciju un apmācību semināra honorāra veltīt sava grāmatplaukta papildināšanai – gan lai turpinātu meklēt jaunas un vecas idejas par augstākminētajām tēmām, gan arī lai atkalpasūtītu vienu otru no tām, kuras esmu iedevis “kādam palasīt” un pēc tam piemirsis. Visticamāk ar laiku sekos arī kāds komentārs par labāko no svaigi izlasītā.

Grāmatplauktu” sākšu ar vienu grāmatu. Turpmāk, būs gan nelieli saraksti ar svarīgākajām attiecīgajās (apakš)tēmās (#002-#005 un #007-#009 jau gandrīz gatavi) un īsu komentāru, gan arī mazliet plašāki komentāri tām, kuras ir īpašas uzmanības vērtas.

Sekojiet tīklos (ZZ @ twitter, pieZZīmes @ Facebook vai parakstoties uz jaunumiem e-pastā), jautājiet un papildiniet – komentāros!

Jon Steel. "Truth, Lies and Advertising. The Art of Account Planning" (1998)

Truth, Lies, Advertising

Ja man tiek jautāts “ko palasīt par komunikāciju stratēģa arodu?” vai “ar ko sākt?”, visbiežāk atbildē būs šīs ieteikums. Līdzīgi kā daudziem stratēģiem pasaulē, tā ir viena no trijām-četrām, kuras izlasīšana deviņdesmito gadu nogalē būtiksi mainīja manu pieeju un pievērsa kvalitatīvajai, nevis kvantitatīvajai (kas mazā tirgū visbiežāk ir absurda) plānošanas skolai.

Laikā, kad Rīgā stratēģiju aģentūrās kā praktizēja ne vairāk kā pāris entuziasti, bet daļa klientu vēl laiku pa laikam diskutēja vajadzību maksāt pat par projektu vadīšanu (” … lai mākslinieks kaut ko izdomā, kas tur jums vēl jāvada?!”) un “stratēģis” vai “stratēģiskais plānotājs” kā atsevišķa pozīcija vēl nebija nevienas Latvijas aģentūras kompetenču sarakstā, šī grāmata iedeva pārliecību, ka šis ir arodus, kurš ir un būs nepieciešams un uz kuru es vēlētos fokusēties.

Lai arī izdota 1998. gadā un atspoguļo par laikmetu, kurā dominēja reklāma televīzijā, tā joprojām ir ļoti aktuāla un aizraujoša lasāmviela, jo, balstoties un autora personisko pieredzi un paveiktajiem darbiem, tā stāsta par stratēģa arodu un par vairākiem ārkārtīgi nozīmīgiem tā aspektiem – par lielo atziņu (insights) lomu un to meklēšanu, par cilvēka (patērētāja) motivācijas, rīcības un sociālās ietekmes izpratni kā pamatu efektīvai kampaņai, par pētījumu lomu efektīva radošā darba izstrādē (nevis birokrātiskā izvērtēšanā), par radošajiem uzdevumiem (Creative Brief) un darba uzdevumu sesijām (Creative Briefing).

Grāmata sākas ar leģendāru un joprojām aktuālu 1986. gada “The Guardian” kampaņas piemēru – ar šo daudzām balvām bagāto “Skinhead” video sākās viņu gandrīz desmitgadi ilgusī “The Point of View“/”The Whole Picture” kampaņa, kura pirms pāris gadiem reinkarnējās digitālajā laikmetā atgriežoties pie sākotnējās lielās atziņas un idejas. Tiesa gan grāmatā autors izmanot šo piemēru, lai ilustrētu triangulācijas metodi, kas pielietojama arī stratēģiskajā plānošanā .

Atšķirībā no grāmatas iznākšanas laika, kad youtube vēl “nebija pat plānos”, mums šobrīd ir iespēja skatīt arī video, nevis tikai stāstu par to.

Grāmatas kulminācija, nepārprotami, ir ļoti detalizēts stāsts par to, kā tapa viena no deviņdesmito gadu nogales balvām bagātākajām kampaņām, kurai bijuši neskaitāmi turpinājumi un modifikācijas – “Got Milk”.

Aizsteidzoties notikumiem priekšā un atklājot nelielu noslēpumu, grāmata beidzas šādi:

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Kā redzams no sekojošās fotogrāfijas, konkrētais eksemplārs, kas tika iegādāts no Amazon pirmajās nedēļās pēc tās iznākšanas, ir viena no visvairāk “cietušajām” grāmatām manā grāmatplaukā (un vairs netiek aizdota). Uz tās malām ir piezīmes vismaz trīs dažādos rokrakstos, pasvītrojumi veikti gan ar zīmuli, gan ar dzelteno marķeri un beigu beigās tā arī mazliet sadalījusies sastāvdaļās.

Bet tā joprojām ir pieejama visās interneta grāmatnīcās un nav ne mazāko šaubu, ka arī septiņpadsmit gadus pēc izdošanas ir viena no nozīmīgākajiem atziņu avotiem, ja ir interese par komunikāciju stratēģiju un tās lomu izcila radošā darba tapšanā.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

 

  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers