Creativity

Lego + Star Wars = Grand Prix

0 comments

Pagājušnedēļ noslēdzies Prāgas Starptautiskais Reklāmas festivāls (PIAF).

Uzvarētāju vidū ir vairāki ļoti interesanti un mazāk pamanīti darbi. Grand Prix ieguva Lego un Star Wars kombinācija, kurā ir it viss – izdoma, interaktivitāte (dzīvē un ar mobilo tehnoloģiju palīdzību), kino apmeklētāju iesaistīšana, saite ar pārdošanu u.t.t. Patiks ne tikai mazajam Star Wars fanu pulciņam. 

Salīdzinājumam divas "Case Film" par šo projektu: radošais

un otrs, kura akcenti vairāk uz izpildījuma niansēm:

 

Stāsts ir par stāstniecību (storytelling) nevis par tehnoloģijām un iekārtām. Un par mums

1 comment

"It (technology) is creating more and more opportunities for consumers 
to engage with our work. Or NOT. 
And it is making it possible them 
to do it wherever, whenever, however they choose to. Or NOT.

And the beautiful thing is that if they choose to
you can create an experience that is rich and rewarding for them and therefore is likely to change their behavior. Which is ultimately what we need to be focused on.

BUT,
unless you know how to tell a great story you will not have any of these connections
because mere ability of the hardware, software and operational systems to provide it doesn't guarantee anything. 
It just means – it is possible

BBDO Worldwide CEO un līderis Endrjū Robertsons (Andrew Robertson) piecu minūšu intervijā atkal un atkal atgādina par to, ka un kāpēc stāstniecība (storytelling) gandrīz neierobežotu digitālo iespēju un totālas fragmentācijas laikmetā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. 

p.s. 

Ideja un stāsts, tās tomēr visbiežāk ir divas tik ļoti dažādas lietas. 

Starp citu, cik no jums ir studējuši (paši, ne jau kādā skolā vai augstskolā) stāstniecību? Pētījuši, sekojuši līdzi, interesējušies, mēģinājuši saprast, kas atšķir izcilu stāstu no vienkārši un tikai ļoti laba vai laba?

Cik no aģentūru cilvēkiem (un jo īpaši – cik no klientiem!) ir gatavi pamanīt ideju, kurai ir potenciāls pārvērsties par stāstu, atšķirt izcilu stāstu (tātad – daudz ticamāk efektīvu) no tikai ļoti laba vai vienkārši laba (tātad viduvēja) vai vienkārši no idejas? Cik ir gatavi palīdzēt pārvērst ideju par stāstu?

Daži ir. Daži noteikti ir gan pētījuši, gan praktizējuši. Un laiku pa laikam ir arī pa kādam labi izstāstītam stāstam, ar vai bez turpinājumiem. Bet to ir pārāk maz. Un bez prakses, tikai ar teoriju vai interesēšanos vien te būs par maz, līdzīgi kā nepietiks ar praksi, bez pētniecības. 

Nē, nē, es arī neesmu pētījis dziļāk un sistemātiskāk, esmu tikai ļoti pavirši, virspusēji un garām skrienot mazliet mēģinājis saprast pāris likumsakarības un pie tā "mazliet piedomājis" un "šo to palasījis", bet ne sistemātiski un mērķtiecīgi. 

Bet nepamet sajūta, ka iespējams tieši kaut kur šeit ir viena no mūsu nozares, mūsu aroda lielākajām neizmantotajām iespējām, vismaz Latvijas tirgū noteikti. 

(iespējām, jo "problēmas, kā zināms, neeksistē; ir tikai iespējas" (c) zz).

Unnamed Soundsculpture. Kad deja un mūzika sastopas ar digitālajām tehnoloģijām

0 comments

"A digital body, consisting of 22 000 points,
seems so real that it comes to life again"

Kad deja, mūzika un digitālo tehnoloģiju iespējas sastop pāris radošus un tehniskus talantus, ir liela varbūtība, ka taps neliels brīnums. 

Un sekojošais, nelielais video par to, kā šīs projekts tapa, modina manī interesi inženierzinātnēm; jo īpaši tāpēc, ka bija iespēja pie izcila pasniedzēja studēt smago, augstākās matemātikas sarežģītās konstrukcijās balsīto, bet vienlaikus aizraujošo, lai arī toreiz, pirms-PC ērā, ne man, ne arī daudziem maniem grupasbiedriem līdz galam tomēr īsti nesaprotamo signālu apstrādes teoriju, kas tagad ir tik daudzu tehnoloģisko brīnumu pamatā. 

Bet mazliet vairāk par projektu vēsta tā apraksta @Vimeo, dažus fragmentus no kura pievienoju:  

The basic idea of the project is built upon the consideration of creating a moving sculpture from the recorded motion data of a real person. For our work we asked a dancer to visualize a musical piece (Kreukeltape by Machinenfabriek) as closely as possible by movements of her body.

She was recorded by three depth cameras (Kinect), in which the intersection of the images was later put together to a three-dimensional volume (3d point cloud), so we were able to use the collected data throughout the further process.

The three-dimensional image allowed us a completely free handling of the digital camera, without limitations of the perspective. The camera also reacts to the sound and supports the physical imitation of the musical piece by the performer. She moves to a noise field, where a simple modification of the random seed can consistently create new versions of the video, each offering a different composition of the recorded performance. 

The Guardian: trīs perspektīvas, tad un tagad

0 comments

Reiz, sen senos laikos, pirms gadiem divdesmit, bija kāda leģendāra reklāmas kampaņa, kura kļuva par stratēģiskās plānošanas un radošā darba sinerģijas paraugu.

Stāsts par šīs kampaņas tapšanu ir pirmā epizode vienā no visu laiku labākajām grāmatām par stratēģisko plānošanu "Truth, Lies and Advertising", kuras izlasīšana paralēli ar angļu valodas apgūšanu apmēram pirms apmēram 14 gadiem pielika punktu manām pārdomām "par ko kļūt reklāmas un komunikāciju nozarē":

 

 "Our approach recognises the importance
of putting a newspaper at the heart of the open eco-structure of information
so that you can then harness different voices and link to an array of other sources"

Alan Rusbridger, The Guardian Editor-in-chief

Laiki ir mainījušies. Mūsdienās neviena ziņu organizācija vai neviens atsevišķi ņemts medijs ar saviem resursiem vairs nevar pārstāvēt visu viedokļu dažādību. 

Pirms paŗis nedēļām The Guardian uzsākuši jaunu kampaņu – pirmais klips jau izpelnījies atzinību un, cik noprotams no aģentūras (BBH London) teiktā, šis nav vienīgais iecerētais klips:

Pāris dienas pēc klipa parādījās arī savā vienkāršībā un atblistībā zīmola būtībai un kampaņas galvenajai ziņai izcila plakātu kampaņa.

Līdzās visiem citiem plusiem – no vienkārša un trāpīga tekstu autora darba līdz brutālai vienkāršībai izpildījumā –  tā ir vēl viens apliecinājums tam, ka plakātam ir jābūt plakātam un ja galvenā atziņa (insight) un galvenā ideja ir stipra, nav nepieciešams meklēt nevajadzīgas saites starp TV un plakātu, katram ir jādara savs darbs. 

Bet tas, kas jaunajā kampaņā priecē visvairāk, ir atgriešanās pie zīmola saknēm un pamatvērtībām, tikai jaunās mediju situācijas kontekstā. Saturiski tā uzrunās gan auditoriju, kam "dažādo perspektīvu" pieeja bija tuva pirms 20 gadiem, gan arī jauno auditorijas daļu, kas par to neko nezina.

Bet pētnieciski ir interesanti pavērot, kā stāstu par dažādajām perspektīvām zīmols izstāsta televīzijas laikmetā un kā stāsts tiek veidots hiper-fragmentētajā multi-platformu situācijā.

 

  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers