Digital

The State of Social Media 2012: numbers, trends, insights, approaches

0 comments

Visai izsmeļoša prezentācija par sociālo mediju un platformu situāciju pasaulē, gadu mijā, kas vienuviet apkopo daudzus pagājušā gada laikā publicētus datus no dažādiem avotiem: gan globālās tendences, gan interesanti dati par tehnoloģiju lietotāju attieksmi un uzvedību, gan vairāki modeļi par to, kā darbs ar sociālajām platformām organizēts cituviet. 

“Bye, bye TV”? Vēl ne.

3 comments

"A friend sent me a link to a programme broadcast on Russian national television recently (the link was to a YouTube clip, since most people I know do not have actual working television sets – the habit of watching TV has quietly died among the educated class here over the last 10 years)"

 The Guardian, 26/12/2011

 

Pirms jaunā gada es īsti nenoticēju šim citātam no intervijas The Guardian, lai arī pats par sabiedrības un reiz vareno masu mediju attiecībām līdzīgi jūtos jau vairākus gadus. Tā kā autore, viena no visnotaļ respektējāmā žurnālā Snob redaktorēm, runāja par tobrīd viļnojošos Krieviju; škita, ka Maskavas protestu un revolucionāro vēsmu gaisotnē viņa tomēr nedaudz uzdod vēlamo par esošo. Neaizdomājos, atzīmēju citātu un devos tālāk. 

Bet tad šīs pirmdienas (9/01/2012) vakarā "Ad Age Stat of the Day", gluži vai papildinot kontekstu pēdējo dienu jaunumiem Latvijas mediju vidē, publicēja šādus datus, kas lika atgriezties pie pārdomām.  

TVtime_Global

Pirmajā brīdī šķiet neticami. 30% neskatās TV. Krievijā!?! 

Bet, tad es iedomājos par pavisam vēl nesen manējās, vidēji lielās (vidēji nelielās) Maskavas reklāmas aģentūras kolektīvu (55 – 70 cilvēki), kā arī ciešākos paziņas daudz plašākajā BBDO grupas uzņēmumu vidē (vēl kādi 30-40 cilvēki no 500). 

Ar retiem izņēmumiem viņi TV neskatījās (izņemot gandrīz katru nozīmīgo futbola spēli!!!) un tā nebija tikai poza vārdos. Ne ziņu blokus, ne filmas TV, ne tā saucamos "sabiedriski politiskos" raidījumus, kur nu vēl seriālus vai realitātes šovus – tad jau labāk kāda filma, seriāls vai mūzika no Interneta vai sociālo rezonensi radījušo raidījumu fragmentu video apskate youtube.com. TV fonā? Tad labāk kāda jaunāko klipu "playlist" no YouTube vai Vimeo vai kāds HD koncerts no šiem vai citiem avotiem. Vai kāda filma no tik strauji izaugušā bezmaksas vai mikro-maksājumu tiešsaistes filmu servisiem ( http://www.ivi.ru u.t.t.).

Labi, situācija Krievijā ir visnotaļ specifiska, tai skaitā arī pateicoties augsti regulētajai un ļoti manipulatīvajai mediju videi un visnotaļ lielajai sabiedriski-politiskajai apātijai, kas valdīja līdz pagājušā gada decembrim. Un Maskava, jo īpaši tās jaunā, izglītotā paaudze radošajās nozarēs, nav visa Krievija. Protams, nav arī īsti paskaidrots, kā tieši mērījums tika veikts, kādi jautājumi uzdoti. Bet, pat ja mērījumos ir neprecizitātes vai arī atstātas interpretācijas iespējas, 30% ir nozīmīgs signāls. Pat ja tie ir 20-25% kādu neprecizitāšu gadījumā. 

Interesanti, kāda ir situācija Latvijā? 

Intuīcija saka priekšā, ka Latvijā TV nelietotāju procents varētu būt mazāks nekā Krievijā – mums tomēr daudz mazāk politiski angažētu kanālu; kvalitatīvāks un daudz pieejamāks interaktīvās TV piedāvājums; toties mazāk arī kvalitatīva oriģinālā satura dzimtajā valodā. Bet, šķiet, arī pie mums TV nelietotāju skaits ir pietiekoši liels un visnotaļ strauji augošs. Es pats jau gadiem TV ieslēdzu reti un ļoti selektīvi (lielākoties LTV1, pāris reizes nedēļā), esmu atteicies no kabeļtelevīzijām. Un arī manu draugu vidū Rīgā vismaz puse, ja ne pat lielākā daļa vai nu pilnībā atteikušies no TV vai arī rīkojas līdzīgi. 

Vismaz no šādas televīzijas. Televīzijas, kādu mēs to tik ilgi pazinām un kādu nevēlamies pārāk bieži sastapt ("TV lūgšana digitālajā laikmetā, jeb televīzijas īstā seja", 6/05/2010), līdzīgi kā nevēlamies sastapt arī ar šādu pieeju saistīto komunikāciju, reklāmu un marketingu kā televīzijā tā dzīvē. 

 

Protams, augstākminētā statistika nekādā ziņā nenozīmē TV beigas. Līdz ar platjoslas interneta izplatību un video platfromu pieejamību (youtube.com, vimeo.com, hulu.com, netflix.com, iTunes u.c.) pēdējo 5-7 gadu laikā TV jau ir zaudējis kvalitatīva video satura piegādes monopolstāvokli. Jaunie dati ir vēl viena zīme noteiktam laikam piesaistītās, lineārās programmās balstītās televīzijas, kā arī ar to saistīto ekonomisko, t.sk. uz pārtraukšanu balstīto (interruption-based) reklāmas un marketinga, modeļu beigu sākumam dzīvē, nevis teorijā. 

Bet televīzija būs un paliks, tikai savādāka un varbūt mēs to nesauksmim par televīziju. Nav šaubu, ka jau vistuvāko gadu laikā tā ļoti būtiski mainīsies un līdzās lineārajai TV, kas lielai daļa no mums jau ir kļuvusi neintneresanta, parādīsies pilnīgi atšķirīgi piedāvājumi. Attīstīsies interaktivitātes dotās iespējas – iespējas izvēlēties kad un ko skatīties, iespējas piemēroties skatītāja interesēm un vajadzībām. Visticamāk notiks atbrīvošanās no pakām un piegādātāju lomas mazināšanās, līdzīgi kā tas jau šobrīd ir ar Interneta radio.

Paliks viena nozīmīgākā lieta, kas būs centrā visam – kvalitatīvs saturs, lai arī kā tas tiktu piegādāts. 

 

—-

p.s. Varbūt kāda no mediju mērijumu biznesa ieņēmumiem neatkarīga pētījumu kompānija ir gatava padalīties ar datiem un vērojumiem par TV patēriņu Latvijā? Sarunas un diskusijas veidošanai un uzturēšanai. 

 

100 tendences, kurām pievērst uzmanību 2012. gadā

0 comments

Lielajā nākošā gada prognožu un tendenču gūzmā atkal izceļas ikgadējais JWT 100 nākošā gada (iespējamo) tendenču apskats:

Google Zeitgeist 2011. Gads trijās minūtēs.

0 comments

Google ikgadējais atskats uz aizejošo gadu visstraujāk augošajos meklēšanas pieprasījumos globāli un arī 49 atsevišķās valstīs (daudz un dažādos šķērsgriezumos), kā arī nelielā video apkopojumā:

Mārketings kā džezs

4 comments

Tikko atradu īsu, trāpīgu prezentāciju, kura papildina un padziļina kādu manu senu un vairākkārt apspēlētu mūzikas metaforu par to, kā mainījusies aģentūru (ne tikai reklāmas) loma pēdējo gadu laikā – labs iemesls saņemties un dažas no domām beidzot mēģināt noformulēt. 

Vispirms – atradums: 

Pagājušā gada rudens nogalē, veidojot prezentāciju mūsu grupas aģentūrām par to, kā nākošajā, 2011. gadā jāmainās aģentūru procesiem, kompetencēm un arī lomai klientu vērtības radīšanas "ķēdē", lai veiksmīgāk izmantotu digitālo un interaktīvo iespēju radītās iespējas, radās vairākas asociācijas, kas balstītas man tik tuvajā mūzikas (jo īpaši jazz) jauciņā. 
Vienu no tām savā gandrīz 20 slaidu prezentācijā ilustrēju sekojoši: 
Screen Shot 2011-12-11 at 18.31.22
Vēl pirms 5-7 gadiem aģentūras bija kā rokgrupas vai kā akadēmiskās mūzikas izpildītājmākslinieki – abos gadījumos šovi ir visai rūpīgi iestudēti, atkāpes no muzikālām materiāla ir visai minimālas. Lielā mērā ik reizi tiek visai statiski atkārtots viens un tas pats šovs (process). Stratēģi uzraksta brīfu, radošie rada, klientu serviss pārdod, pēc tam mediji plāno savus GRP un TRP, filmu un foto studijas veido reklāmas materiāls - visnotaļ lineārs (statisks) process ar minimālām atgriezeniskajām saitēm un ar (itkā) lineāriem procesiem tik raksturīgo, mānīgās stabilitātes un prognozējamības ilūzija. 
Pilnīgi atšķirīga sitācija ir džezā vai hip-hop mūzikā: ikviena uzstāšanās ir unikāla, nav iespējams vienu un to pašu skaņdarbu nospēlēt vienādi divas reizes; ikvienam ir jābūt gatavam jebkurā brīdī uzņemties līdera lomu vai atbildēt uz kolēģa (vai oponenta) muzikālo domu; nekāds marketings nepalīdzēs, ja tu neesi gatavs doties nezināmajā un improvizēt, ja tev nav savu ideju un uzdrīkstēšanās tās pārbaudīt dzīvē; ja tu neaudz profesionāli un ja laiku pa laikam neuzspēlē kādu jam kopā ar citiem Meistariņiem. 
Manuprāt, tieši tāda šobrīd kļūst radošo nozaru un marketinga vide – vairs nav pietiekoši radīt vienu procesu, savākt noteiktu, lielākoties šauru (kā rokgrupā) kompetenču loku, rūpīgi iestudēt šovu un to atkārtot stadionos, arēnās, klubos un uzņēmumu dzimšanas dienas ballītēs pēc vienas formulas. 
Katra nākošās uzstāšanās (kampaņa) šobrīd ir pilnīgi atšķirīga, ir neiespējami izstrādāt vienu veiksmes formulu un to atkārtot no reizes uz reizi, ārējiem apstākļiem mainoties. Līdz ar ko gan marketinga nodaļās, gan aģentūrās gatavība reaģēt uz izmaiņām apkārtējā situācijā, apzināti veikt "kontrolētus eksperimentus" un attītsīt tos, kuri uzrāda potenciālu, kļūst par nepieciešamību, nevis par patīkamu izņēmumu no citādi reizēm tik rutīnpilnās ikdienas. 
Iespēju loks ir tik plašs, ka ne tikai stratēģija var ietekmēt radošo darbu, bet atradumi radošajā darbā vai inovatīvas tehnoloģiju idejas var radīt nepieciešamību koriģēt stratēģiju, vai pat atgriezties pie iepriekšējiem soļiem. Nepieciešama nemitīga jaunu sadarbību viedošana, tai skaitā ar "izpildītājiem", ar kuru kompentencēm neesam saskārušies un, kas iespējams vissvarīgāk – nemitīga savas meistarības un profesionalitātes izkopšana, arī tāpēc, lai citiem būtu interesanti sadarboties ar tevi, uzspēlēt kopā kādā "jam". 
Un tas nebūt nav viss, ko radošo nozaru un marketinga praktiķi un teorētiķi var mācīties no mūzikas un jo īpaši – no džeza. 
  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers