Political Marketing

Mūsdienīgas intervijas paraugstunda

0 comments

Mūsdienīgas intervijas paraugstunda

Gluži vai saskaņojot ar Baraka Obamas ilggadējā komunikāciju stratēģa Deivida Akselroda autobiogrāfijas “Believer. My Fourty Years in Politics” iznākšanu pagājušās nedēļas vidū (pēc pirmajām piecpadsmit nodaļām tā šķiet esam aizraujošākā no sešām-septiņām par ASV pēdējās desmitgades politiskās komunikācijas spēlētāju gaitām un par kampaņām izlasītajām, līdzās Joe Trippi “Revolution Will Not Be Televised”), šonedēļ kārtējo mūsdienīgas politiskās komunikācijas un stāstniecības meistarklasi sniegusi no ASV prezidenta komunikāciju komanda.

Sadarbībā ar VOX tapusi mūsdienīgi, pievilcīgi iepakota, padziļināt intervija, kurā sarežģītu, daudzslāņainu jautājumu skaidrošanai līdzās pamatekstam un “runājošās galvas” video  ar izdomu tiek izmantots plašs sen zināmu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu loks (titri, grafiki, vizualizācijas).

Screen Shot 2015-02-21 at 10.36.17

Video un interaktīvais teksts papildina viens otru. Četri video tīzeri izceļ un pastiprina intervijas abu daļu galvenās idejas, emocionāli padziļina tekstuāli-vizuālo vēstījumu (“dot tam balsi”) un ved uz pilno intervijas tekstu, tekstā un tā ilustrācijās iespējams pakavēties pie detaļām, faktiem un skaitļiem, bet tiem, kas dod priekšoroku video, nevis lasīšanai, ir pieejami ari divu intervijas daļu pilnie video (par ekonomiku un iekšpolitiku un par šībrīža pasaules kārtību un ārpolitiku), katrs apmēram pusstundu garš, līdz ar kopā tā patiešām ir paraugstunda.

Vēl daži piemēri:

Par ekonomisko un ieņēmumu nevienlīdzību sabiedrībā:

Par ārpolitiku:

Intervijas pamatteksts ar atsaucēm un piezīmēm:

Screen Shot 2015-02-21 at 09.26.47

To, ka tas nav bijis nejaušs vienas dienas projekts, apliecina arī projekta dalībnieku (un izmantoto kompetenču) pilnais saraksts:

Screen Shot 2015-02-21 at 10.10.39

Lietuva. As ambitious as you are

2 comments

Jauns Lietuvas klips. Vai varbūt pat jauns Lietuvas pozicionējums, jauna zīmola esence. Man patīk, pat ļoti. Devīze. Ideja. Pozicinējums.

Klips pats par sevi ir kvalitatīvi, pat ļoti labi izpildīts, ar salīdzinoši nelielu budžetu un mazliet negaidītu noskaņu: vieglu, dinamisku, eiropeisku, pat negaidīti ziemeļniecisku. Iespējams pat tas nojauc vairākus nerakstītus stereotipus par Lietuvu. Tomēr, tas pārāk neatšķirās no simtiem citu “konferenču un prezentāciju” klipiem, jo ir pārlieku racionāls, pārlieku informējošs. Reizēm tā vajag, tomēr paliekošu vērtību tas neradīs. Ne konferencē, ne digitālajā vidē. Pēdējā desmitgadē cilvēkus izziņas un pirmā kontakta līmenē informācija vairs neinteresē, tās vienkārši ir par daudz.

Bet rezultāts ir labs.

Toties devīzē, šajā vārdu spēlē, ir viss, kas nepieciešams kvalitatīvai valsts komunikācijai. Mazliet uzdrīkstēšanās. Iespēja ikvienam lietuvietim šajā apgalvojumā ieraudzīt sevi un nepārprotams aicinājums būt ambiciozam. Solījums ikvienam no investoram, ka Lietuva būs tieši tik ambicioza, cik būs katrs no viņiem. Aicinājums būtu ambicioziem.

Man patīk. Ļoti labi vai izcili – tas būs atkarīgs no darbiem un no tālākās komunikācijas.

100 iemesli kāpēc dzīvot Igaunijā ir labi, pankūkas ar Īslandes prezidentu un mūsu “informatīvās kampaņas”

0 comments

"Krīvu krīvs Bērziņtēvs ir galvenais Baltais Tēvs.
Viņam Baltie Tēvi klausa un izpilda visus viņa norādījumus, kurus saņem pārsvarā pa zibensdrāti, jo vienvirziena sakari atbrīvo no jebkādas domāšanas

(c) Balto Tēvu Mājas Vietne, "Kas ir Baltie Tēvi",
20. gadsimta 90to gadu nogalē

 

Sausi informatīvas un pelēkākas par pelēku bija abu mūsu valsts vadītāju gadu mijas runas. Janvāra pirmajās dienās, referenduma aktivitātēm sākoties, tām sekoja vadošu valsts amatpersonu, politiķu un "ekspertu" aicinājumi pēc "informatīvas kampaņas".

Screen Shot 2012-02-25 at 15.53.42

Pat ja aicinājumi pēc "informatīvas" kampaņas ir tikai neapdomīgi lietoti vārdi, tie tomēr rada zināmas bažas par visai fundamentālu izpratnes trūkumu par komunikācijas lomu mūsdienās gan valsts pārvaldē, gan politiskā procesa dalībnieku un viņu padomdevēju vidū. Savukārt masīvais "informatīvo" kampaņu daudzums pēdējo gadu laikā liek ar bažām raudzīties arī daudzu komunikāciju un marketinga vadītāju kompetenci.

Ne mazāk kā pieci līdz septiņi gadi mēs dzīvojam informatīvās pārpilnības (abundance) nevis deficīta (scarcity) laikmetā, kā tas bija iepriekšējos gadu tūkstošus. Informācijas vienkārši ir par daudz un kad tā ir nepieciešama, tā vienmēr ir pieejama dažu sekunžu laikā. Ikvienam. Ar ļoti retiem izņēmumiem informācija nevar radīt būtisku atšķirību vai mainīt rīcību, jo īpaši jā tā viņam tieši tajā brīdī nav vajadzīga, jo īpaši tik svarīgos un dziļi emocionālos jautājumos, kā attieksme pret valsti.  

Daži (bet ne visi) no komunikāciju uzdevums šajā situācijā ir (a) radīt interesi, (b) rosināt un uzturēt dialogu, (c) radīt emocionālu pārdzīvojumu, (d) polarizēt attieksmi un provocēt noformulēt viedokli, (e) iesaistīt adresātus darbībā u.t.t.;  un to nevar izdarīt informējot un dodot vēl un vēl vairāk informācijas. 

Lai rosinātu rīcību vai sava viedokļa formulēšanu, ir nepieciešams radīt emocionālu pārdzīvojumu vai/un veidot divvirzienu komunikāciju, kurā ir iesaistīts arī adresāts, nevis nodarboties vienvirziena runāšana "uz viņu", tai skaitā informēšanu.

Informēšana varēja būt nozīmīga stratēģija informācijas deficīta laikmetā (vēl pirms 10 gadiem), bet šodien tā ir efektīva tikai ar vienu nosacījumu – ja svarīgāks par rezultātu ir mīļais miers un stabilitāte. Gandrīz nekāda riska un nekādas atbildības. Nekādu bažu par to, kas seko pēc šīs informēšanas. Esam informējuši un viss. Ķeksītis. Miers un bērziņš, stabila darba vieta un alga. 

Varbūt tieši tāpec "informatīvu kampaņu" lavīna rādās esam kļuvusi par drošo miera ostu gan ne tikai valsts pārvaldes, bet arī daudzu valsts uzņēmumu komunikāciju un marketinga "speciālistu" vidū, kā arī Eiropas un Latvijas valsts komunikāciju naudu "apgūšanā".

Valsts vadītāju runas ir tikai atspoguļojums daudz plašākai problēmai (izaicinājumam) – pieaugošam izpratnes trūkumam par kvalitatīvas, profesionāli veidotas komunikāciju lomu politikā, ekonomikā, biznesā, uzņēmējdarbībā un sociālo un ekonomisko izaicinājumu risināšanā, jo īpaši uzņēmumu vadītāju vidū un, šķiet, arī visai dramatiskam kompetences un profesionalitātes kritumam komunikāciju speciālistu vidū gan politiskajā komunikācijā, gan biznesā pēdējo 3-5 gadu laikā.

 

Bet atgriežoties pie valsts vadītāju komunikācijas. Vai ir iespējams savādāk? Jā. Vai to ir iespējams izdarīt visaugstākajā, valsts vadītāju līmenī? Jā.

Divi nelieli piemēri no mūsu kaimiņiem.

Īsi pēc gadu mijas redzot šo klipu pirmo reizi un saprotot tikai nosaukumu ("100 iemesli kāpēc dzīvot Igaunijā ir labi") bija skaidrs, ka tā ir lieliska kampaņa:

Vienkārši, cilvēciski, skaidrā igauņu valodā, bet slēpšanās aiz pārspīlēti inženierētām un "mediju treniņos" slīpētām PR konstrukcijām. Bez sava viedokļa uzspiešanas vai "informēšanas"; tā vietā iedvesmojot un rosinot cilvēkus domāt pašiem, formulēt savu viedokli un, ja ir vēlēšanās, līdzdarboties, izmanotojot sociālo tīklu dotās iespējas.

Savukārt pagājušā gada rudenī plašu pasaules mediju uzmanību piesaistīja izcilā un daudzšķautņainā "Inspired by Iceland" kampaņa, kuras viens no visvairāk apspriestajiem elementiem bija Īslandes prezidenta personiskais uzaicinājums valsts viesiem viesoties viņa mājās uz pankūku cepšanu. 

Screen Shot 2012-02-25 at 14.03.22

Abu uzrunu gadījumā ne mazāk svarīgi par to KAS tiek teiks ir tas, KĀ šī saruna tiek veidota. Pie tam abos gadījumos tieši ar "KĀ" daudz vairāk nekā ar "KAS" abas uzrunas parāda (nevis stāsta) par valsts vadītāju vīziju par savu valsti – par to, kādām, kādās vērtībās balstītām un kādā rīcībā veidotām tām būt.

Ne vēsts no sausas informēšanas vai cita veida vienvirziena komunikācijas (kas atbrīvo no atbildības, kā jau minēts ieraksta sākumā). Ne vēsts no ziloņkaula troņiem, no kuriem tiek runāts. Abas uzrunas šķiet esam daļa no cieņas pilnas sarunas ar valsts pilsoņiem (un arī valsts viesiem) kā ar līdzvērtīgiem sarunas biedriem. 

Un ja šāda veida komunikācija tiek veidota valsts vadītāju līmenī (un ideālajā gadījumā arī iespējami daudzu valsts institūtu un valsts uzņēmumu kvalitatīvā saziņā ar sabiedrību), tas uztur, iedesmo un rosina veidot cilvēcisku, kvalitatīvu, emocionālu un cieņas pilnu saziņu arī citās sfērās un pats galvenais – arī visu valsts iedzīvotāju ikdienā, visu valsts izaicinājumu risināšanā. 

 

p.s. Tiem, kas uzskata, ka šo prinicpu ievērošana ir gandrīz neiespējama svarīgā politiskā runā, aicinu izlasīt runu, ko Igaunijas prezidents Ilvess teicis vakar, valsts neatkarības dienā - tajā, neskatoties uz tās oficiālo raksturu, ir vairāk nekā daži divvirzienu komunikācijas piemēri, lai arī valstsvīra runa itkā ir vienvirziena komunikācijas instruments.  

(Auto)reklāma vai daļa no politiskās komunikācijas? Vai vienkārši uzdrīkstēšanās runāt par būtisko?

0 comments

Arī šogad viens no pāris labākajiem Amerikas gada galvenās reklāmu parādes SuperBowl klipiem bija Chrysler "It's halftime, America" ar Clint Eastwood galvenajā lomā:

Ne tuvu ne tik jaudīgs un it visās niansēs brilijanti (neatkārtojami) izpildīts kā pagājušā gada "Imported from Detroit" ar Eminem (kuru toreiz burtiski pēc pirmās apskates iekļāvu savu visu laiku labāko TV klipu sarakstā un arī aprakstīju savā nu jau visu laiku apmeklētajā bloga ierakstā "Ziņas no Detroitas: reklāmai ir nākotne"), tomēr ļoti atbilstošs šī brīža situācijai un atkal ļoti daudzslāņains.

Uzreiz pēc reklāmas, precīzāk jau pirmajās minūtēs pēc tās publikācijas, parādījās viedokļi un pieņēmumi, ka arī šogad tikai nomainot logo tā varētu būt politiskā reklāma; šajā gadījumā – Obamas kampaņa. Jo īpaši kontekstā ar "half-time", ko var interpretēt gan atteicībā uz spēli, gan uz eventuāli iespējamo otro prezidenta termiņu ievēlēšanas gadījumā. Viedokļus vislabāk, šķiet, apkopo NYTimes, rakstā "It's halftime, America". 

Republikāņi ar "Buša ministru Makjavellisma jautājumos" Karlu Rovu priekšgalā satraukušies ne pa jokam, ceļ jezgu, par ko var pārliecināties kaut vai šajā MSNBC 13 minūšu sižetā apmēram @4:40 (sižets veltīts tikai šīs konkrētās reklāmas skartajai tematikai!!!). 

Nepagāja ne diena, kad, reaģējot uz sociālo tīklu šo diskusiju pieņēmumiem, joks materializējas alternatīvā klipa "tautas" versijā.

Bet atgriežamies pie oriģinālā klipa, precīzāk pie pēdējo divu gadu klipu sērijas.

Chrysler ir viena no nedaudzajām kompānijām, kas mums atgādina, ka zīmoli nav tikai šauri ekonomiski instrumenti un viens no efektīvākajiem komunikācijas ceļiem ir veidot stratēģiski dziļas un daudzslāņainas kampaņas, tai skaitā tādas, kas balstās aktuālos valsts izaicinājumos vai pretrunās sabiedrībā. Alternatīvie ceļi – piesaistīt uzmanību ar "negaidītiem gājieniem" vai jokiem, veidot abstraktās asociācijās balstītas kampaņas vai mēģināt uzminēt, ko vēlās sadzirdēt skatītāju lielākā daļa un pielāgoties tam – ir tikai šķietami droši. 

Pirmā pieeja nav vienkārša – tai nepieciešama spēja skatīties pāri sava biznesa segmenta robežām un tūlītējiem ekonomiskiem ieguvumiem, spēja redzēt uzņēmuma un biznesa segmenta lomu sabiedrībā plašākā kontekstā. Vienlaikus tā paģēr arī augstu sociālās, politiskās un biznesa inteliģences līmeni gan marketinga komandas, gan uzņēmuma augstāko vadītāju līmenī, ciešu viņu iesaisti zīmola ideoloģijas izstrādē, uzturēšanā un attīstīšanā.

Tas nav ceļojums drošos ūdeņos, jo šādu ceļu uzsākot nav iespējams izpatikt visiem – kas vienam karsts, tas otram auksts; vienmēr būs kāds, kas būs pret vai interpretēs to negatīvi. Bet, ja darbs izpildīts profesionāli, vienaldzīgo nebūs un tas šajā informācijas pārpilnības laikā bieži ir vissvarīgākais; tur, kuri ir PAR un PRET var sākties saruna. 

Interesanti, kad šāda veida komunikāciju sagaidīsim Latvijā? Kurš būs pirmais? Šādu tēmu, šādu pretrunu vai izaicinājumu arī mūsu sabiedrībā šobrīd ir pat ļoti daudz. Un lai šādu komunikāciju stratēģiju realizētu nemaz nav vajadzīgs Super Bowl klipa budžets. 

— 

Saistītie resursi blogā: 

1) "Ziņas no Detroitas: reklāmai ir nākotne", 08/02/2011

2) "Chrysler reklāma no autoru skatu punkta", 12/04/2011

3) "Chrysler par vērtībām: "Good things come to those who work"", 29/06/2011

Mēs mīlam šo valsti. Krievijas versija.

1 comment

Politiskās kampaņas vienmēr ir bijušas viens no viskoncentrētākajiem un inovatīvākajiem komerciālās komunikācijas žanriem. Skaidrojums ir vienkāršs: 

  • izpārdošana, kas notiek vienā dienā, politiskā un komunikāciju stratēģija lielākoties ir fokusēta uz šo dienu; 
  • komunikācija, t.sk. komerciālā, ir ļoti nozīmīga produkta sastāvdaļa, daļa no piedāvājuma; 
  • iegādātais produkts pircējam būs jālieto vairāki gadi (un kuru nevar nodot atpakaļ, ja esi nopircis brāķi vai ja produkta izvēli noteikuši citi);
  • liels komunikāciju elementu skaits, kuri jāintegrē vienotā vēstījumā;
  • ļoti, ļoti augstas likmes – milzīgas investīcijas un ļoti daudz inovatīvu meklējumu.

Un lai arī politiskā marketinga atšķirības no produktu un pakalpojumu marketinga ir milzīgas – tāpēc visbiežāk pat citādi labas "klasiskās" reklāmas vai PR aģentūras (vismaz bez ciešas sadarbības ar klienta atslēgas komandu), labākajā gadījumā sasniedz viduvējus rezultātus – no politiskā mārketinga iespējams mācīties ļoti daudz un politiskajām kampaņām ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību.  

Parīt (svētdien) Krievijā vēlēšanas. Neskatoties uz to, ka arī šogad ārēji tā izskatās spēlē vienos vārtos, nav tik viennozīmīgi un no komunikāciju viedokļa ir visai daudz interesantu elementu. Iespējams, tie būtu kāda atsevišķa bloga ieraksta vērti.  

Tomēr ar vienu  šodienas atradumu tomēr nevaru nepadalīties: pilnīgi norobežojoties no politiskajiem spriedumiem un līdzības kādu mūsu pusē plaši zināmu politisko devīzi, tā tomēr ir profesionāla varas partijas polittehnologu atbilde galvenajam pārmetumam no konkurentu puses (precīzāk, zināmākajai, centrālajai pārmetumu metaforai, kas jau folklorizējusies). Tieša, manipulatīva, pat mazliet ciniska, ar lielu propogandas devu, bet profesionāla.

No otras puses, ikvienam pateiktam vārdam tomēr ir spēks. Jo īpaši politikā. 

 

  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers