Society

Mēs, tīkla bērni

2 comments

"We, the Web Kids". Viens no atziņpilnākajiem dokumentiem par interneta paaudzi no interneta paaudzes. Paaudzes manifests. Tepat no kaimiņiem. Šī gada 11. februārī publicēts kādā Polijas laikrakstā, bet, iztulkots angļu valodā, jau pāris nedēļām guvis plašu publicitāti globālajos blogos un medijos.

Tikai divi "izvilkumi":

We_the_Web_Kids_Internet

Un lūk arī īpašais veltījums AKKA/LAA:

We_the_Web_kids_AKKA_LAA

Benetton pret jauniešu bezdarbu: Unemployee of the Year 2012

0 comments

Unemployee_of_the_year_London_event_01-888x666

Kopējo sociāli-ekonomisko noskaņojumu Eiropā un pasaulē, jo īpaši jauniešu vidū, atkal precīzi notvēruši un vakar ar nevainojamu, reālu piedāvājumu (kampaņu) klajā nākuši sociāli-provokatīvās komunikācijas lielmeistari – Benetton. 

Ikvienu jaunieti (18 – 30 gadi), kurš ir bez darba, Benetton aicina mēneša laikā iesniegt konkursam savu projektu vai ideju, rosināt citus balsot par šo ideju un tādējādi - iespēju kļūt par vienu no 100 "Unemployee of the Year", kas varēs realizēt uzvarējušos projektus ar Benetton atbalstu. 

 Projektu iesniegšanas un balsošana par projektiem noteik izmantojot sociālo tīklu reģistrāciju (Facebook), ar visiem viegli prognozējamajiem pozitīvajiem balakusefektiem ziņas izplatībai un projekta pamanāmībai. Un noteikti sekos arī komunikāciju vilnis uzvarējušos projektus izziņojot un pēc tam arī pakāpeniski daloties ar realizācijas rezultātiem. 

TV klips ir tikai neliela daļa no komunikācijas, tikai sākums. Bet jaudīgs sākums. 

100 iemesli kāpēc dzīvot Igaunijā ir labi, pankūkas ar Īslandes prezidentu un mūsu “informatīvās kampaņas”

0 comments

"Krīvu krīvs Bērziņtēvs ir galvenais Baltais Tēvs.
Viņam Baltie Tēvi klausa un izpilda visus viņa norādījumus, kurus saņem pārsvarā pa zibensdrāti, jo vienvirziena sakari atbrīvo no jebkādas domāšanas

(c) Balto Tēvu Mājas Vietne, "Kas ir Baltie Tēvi",
20. gadsimta 90to gadu nogalē

 

Sausi informatīvas un pelēkākas par pelēku bija abu mūsu valsts vadītāju gadu mijas runas. Janvāra pirmajās dienās, referenduma aktivitātēm sākoties, tām sekoja vadošu valsts amatpersonu, politiķu un "ekspertu" aicinājumi pēc "informatīvas kampaņas".

Screen Shot 2012-02-25 at 15.53.42

Pat ja aicinājumi pēc "informatīvas" kampaņas ir tikai neapdomīgi lietoti vārdi, tie tomēr rada zināmas bažas par visai fundamentālu izpratnes trūkumu par komunikācijas lomu mūsdienās gan valsts pārvaldē, gan politiskā procesa dalībnieku un viņu padomdevēju vidū. Savukārt masīvais "informatīvo" kampaņu daudzums pēdējo gadu laikā liek ar bažām raudzīties arī daudzu komunikāciju un marketinga vadītāju kompetenci.

Ne mazāk kā pieci līdz septiņi gadi mēs dzīvojam informatīvās pārpilnības (abundance) nevis deficīta (scarcity) laikmetā, kā tas bija iepriekšējos gadu tūkstošus. Informācijas vienkārši ir par daudz un kad tā ir nepieciešama, tā vienmēr ir pieejama dažu sekunžu laikā. Ikvienam. Ar ļoti retiem izņēmumiem informācija nevar radīt būtisku atšķirību vai mainīt rīcību, jo īpaši jā tā viņam tieši tajā brīdī nav vajadzīga, jo īpaši tik svarīgos un dziļi emocionālos jautājumos, kā attieksme pret valsti.  

Daži (bet ne visi) no komunikāciju uzdevums šajā situācijā ir (a) radīt interesi, (b) rosināt un uzturēt dialogu, (c) radīt emocionālu pārdzīvojumu, (d) polarizēt attieksmi un provocēt noformulēt viedokli, (e) iesaistīt adresātus darbībā u.t.t.;  un to nevar izdarīt informējot un dodot vēl un vēl vairāk informācijas. 

Lai rosinātu rīcību vai sava viedokļa formulēšanu, ir nepieciešams radīt emocionālu pārdzīvojumu vai/un veidot divvirzienu komunikāciju, kurā ir iesaistīts arī adresāts, nevis nodarboties vienvirziena runāšana "uz viņu", tai skaitā informēšanu.

Informēšana varēja būt nozīmīga stratēģija informācijas deficīta laikmetā (vēl pirms 10 gadiem), bet šodien tā ir efektīva tikai ar vienu nosacījumu – ja svarīgāks par rezultātu ir mīļais miers un stabilitāte. Gandrīz nekāda riska un nekādas atbildības. Nekādu bažu par to, kas seko pēc šīs informēšanas. Esam informējuši un viss. Ķeksītis. Miers un bērziņš, stabila darba vieta un alga. 

Varbūt tieši tāpec "informatīvu kampaņu" lavīna rādās esam kļuvusi par drošo miera ostu gan ne tikai valsts pārvaldes, bet arī daudzu valsts uzņēmumu komunikāciju un marketinga "speciālistu" vidū, kā arī Eiropas un Latvijas valsts komunikāciju naudu "apgūšanā".

Valsts vadītāju runas ir tikai atspoguļojums daudz plašākai problēmai (izaicinājumam) – pieaugošam izpratnes trūkumam par kvalitatīvas, profesionāli veidotas komunikāciju lomu politikā, ekonomikā, biznesā, uzņēmējdarbībā un sociālo un ekonomisko izaicinājumu risināšanā, jo īpaši uzņēmumu vadītāju vidū un, šķiet, arī visai dramatiskam kompetences un profesionalitātes kritumam komunikāciju speciālistu vidū gan politiskajā komunikācijā, gan biznesā pēdējo 3-5 gadu laikā.

 

Bet atgriežoties pie valsts vadītāju komunikācijas. Vai ir iespējams savādāk? Jā. Vai to ir iespējams izdarīt visaugstākajā, valsts vadītāju līmenī? Jā.

Divi nelieli piemēri no mūsu kaimiņiem.

Īsi pēc gadu mijas redzot šo klipu pirmo reizi un saprotot tikai nosaukumu ("100 iemesli kāpēc dzīvot Igaunijā ir labi") bija skaidrs, ka tā ir lieliska kampaņa:

Vienkārši, cilvēciski, skaidrā igauņu valodā, bet slēpšanās aiz pārspīlēti inženierētām un "mediju treniņos" slīpētām PR konstrukcijām. Bez sava viedokļa uzspiešanas vai "informēšanas"; tā vietā iedvesmojot un rosinot cilvēkus domāt pašiem, formulēt savu viedokli un, ja ir vēlēšanās, līdzdarboties, izmanotojot sociālo tīklu dotās iespējas.

Savukārt pagājušā gada rudenī plašu pasaules mediju uzmanību piesaistīja izcilā un daudzšķautņainā "Inspired by Iceland" kampaņa, kuras viens no visvairāk apspriestajiem elementiem bija Īslandes prezidenta personiskais uzaicinājums valsts viesiem viesoties viņa mājās uz pankūku cepšanu. 

Screen Shot 2012-02-25 at 14.03.22

Abu uzrunu gadījumā ne mazāk svarīgi par to KAS tiek teiks ir tas, KĀ šī saruna tiek veidota. Pie tam abos gadījumos tieši ar "KĀ" daudz vairāk nekā ar "KAS" abas uzrunas parāda (nevis stāsta) par valsts vadītāju vīziju par savu valsti – par to, kādām, kādās vērtībās balstītām un kādā rīcībā veidotām tām būt.

Ne vēsts no sausas informēšanas vai cita veida vienvirziena komunikācijas (kas atbrīvo no atbildības, kā jau minēts ieraksta sākumā). Ne vēsts no ziloņkaula troņiem, no kuriem tiek runāts. Abas uzrunas šķiet esam daļa no cieņas pilnas sarunas ar valsts pilsoņiem (un arī valsts viesiem) kā ar līdzvērtīgiem sarunas biedriem. 

Un ja šāda veida komunikācija tiek veidota valsts vadītāju līmenī (un ideālajā gadījumā arī iespējami daudzu valsts institūtu un valsts uzņēmumu kvalitatīvā saziņā ar sabiedrību), tas uztur, iedesmo un rosina veidot cilvēcisku, kvalitatīvu, emocionālu un cieņas pilnu saziņu arī citās sfērās un pats galvenais – arī visu valsts iedzīvotāju ikdienā, visu valsts izaicinājumu risināšanā. 

 

p.s. Tiem, kas uzskata, ka šo prinicpu ievērošana ir gandrīz neiespējama svarīgā politiskā runā, aicinu izlasīt runu, ko Igaunijas prezidents Ilvess teicis vakar, valsts neatkarības dienā - tajā, neskatoties uz tās oficiālo raksturu, ir vairāk nekā daži divvirzienu komunikācijas piemēri, lai arī valstsvīra runa itkā ir vienvirziena komunikācijas instruments.  

ZTIM izglītība – viens no valsts konkurētspējas stūrakmeņiem

0 comments


Mathematics
photo via: 
http://www.flickr.com/photos/daybis/3028788248/sizes/z/


"To be a good citizen you need a working knowledge of science, mathematics and engineering. Not in detail, but working knowledge. Its driving economic development in 21st century and to be a good citizen you have to have this capability"

STEM. Science, Technology, Engineering and Mathematics. Vai ZTIM, ja izmantot šo vārdu tiešo tulkojumu uz latviešu valodu. Šis, iespējams, būs viens no akronīmiem, ko tuvāko gadu laikā laiku pa laikam sastapsim angliski vēstošajos globālajos medijos. 

Pagājušnedēļ ASV ar prezidenta atbalstu pieteikta programma "Change the Equation", kuras mērķis ir veicināt vienu no valsts konkurētspējai nozīmīgiem aspektiem. Vairāk nekā 100 globāli atzītu korporāciju alianse (Intel, Xerox, Google, Facebook u.t.t.) sola rīkoties, lai veicinātu skolēnu interesi par zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku, kā arī lai nodrošinātu strauju izglītības kvalitātes izaugsmi šajās tēmās. 

Rīkoties, jo ASV atrodas pārāk zemu savā konkurētspējā šajās tēmās – ārpus labāko divdesmitnieka vairākos no reitingiem un ASV ekonomikai laikā līdz 2018. gadam būs nepieciešamas vēl apmēram 8'000'000 darbavietas ar ZTIM saistītajās kompetencēs. Nemainot situāciju, šīs paaudzes vietējie speciālisti vairs nebūs konkurētspējīgi (saskaņā ar plašāku pētījumu, kas veikts Džordžtaunas universitātē).

Programmas būtību – motivāciju, nozīmīgumu valstij, mērķus un pamatprincipus – apkopo neliela tās vadītāja, bijušā Intel izpilddirektora, pēc tam arī padomes priekšsēdētāja un prezidenta Kraiga Barreta uzruna pirmajā video.  

Otrs pievienotais video - ASV prezidenta runa programmu piesako – parāda kā šī tēma tika politiski iepakota un pasniegta plašākai auditorijai, arī uzsverot tās nozīmīgumu ASV konkurētspējas uzturēšanā. 

Abos video nomainot valsts nosaukumu ar "Latvija" iegūstam ļoti labu pamatu pārdomām arī par mūsu valsts konkurētspēju un iespējams arī vēl vienu rosinājumu sarunai par iespējām un veidiem, kā varam attīstīt un uzturēt spēkā šīs kompetences arī Latvijā. Ne tikai attiecībā uz ZTIM, bet arī citām nozarēm, kurās mums varētu būt cerības sasniegt vai saglabāt konkurētspēju pasaulē. Lai to paveiktu, ne vienmēr ir nepieciešams 100 korporāciju atbalsts. 

Pieteikuma runa: 

  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers