Techonology

Polaroid stāsts (1937 – 2008 (2012)) un personiski-topogrāfiska atkāpe

0 comments

 

Polaroid_100

 

Pēdējos mēnešus, bateriju uzlādēšanas un jaunu azimutu meklēšanas ietvaros, brīžos kad lasīšanas, interneta vai darba pie projektiem un prezentācijām ir par daudz, esmu pasācis meklēt un ik pārdienu noskatīties kādu garāku lekcijas video. Veltīt stundu vai pusotru sistemātiskākām un padziļinātām stāstam par kādu tēmu vai par kādu jauniznākušu grāmatu. 

Daudzās konferenču īs-runas, kā arī TED populārzinātnisko stāstniecības un uzstāšanās performanču sprinti lielākoties ir (tikai) laba prāta kutināšana, jo 15-20 minūtes var atraktīvi izstāstīt vienu vai pāris idejas, radīt interesi par tām, norādīt uz avotiem un pavedieniem tālākai izpētei, bet ne iedziļināties tēmā. 

Pagājušajās brīvdienās noskatījos stundu garu lekciju Google darbiniekiem par Polaroid vēsturi no 1937. gada līdz šodienai, kurā tikko iznākušas grāmatas "Instant. The Story of Polaroid" un ar to saistītā bloga Polaroidland autors detalizēti iepazīstina ar Polaroid vēsturi.

Stāsts par vienu no spilgtākajiem tehnoloģiju, dizaina un biznesa krustpunktiem divdesmitajā gadsimtā. Daudz interesantu, man iepriekš nezināmu detaļu un saišu ar tā laika kultūru. Gan Polaroid biznesa modelī, gan tieksmē uz izcilību, gan ietekmē uz sava laika kultūru ir vairāk nekā dažas nepārprotamas līdzības ar Apple. Un tā nav sagadīšanās, liek noprast autors. 

Ikvienam, kam ir interese par fotogrāfiju, tehnoloģiju un kultūru pilnīgi noteikti ir vērts pieslēgt savu datoru pie TV un veltīt stundu. Un padalīties ar tiem, kam ir vai varētu būt interese. Vai arī iegādāties grāmatu. 

Bet šī lekcija rosināja nelielu, mazliet personiskāku un tikai attāli saistītu atkāpi – par topogrāfiju, par lietām, kuras nepamanītas ir bijušas mums pavisam līdzās, un par to, cik daudz jaunu iespēju izziņai digitālās tehnoloģijas pavērušas mums pēdējā desmitgadē.

Lekcijas beigās tika pieminēta pēdējā Polaroid materiālu rūpnīca ASV Valthamā (Waltham, Massachustests), kuru nojauca šī gada rudenī

Atrašanās vieta man bija liels pārsteigums, jo tā ir tā pati Waltham, Bostonas priekšpilsēta, kurā ir Brandeis Universitātes un tās starptautiskā biznesa skola un tajā pavadīju divus gadus studējot. 

Polaroid_Waltham_1960

Izrādās, ka rūpnīca bijusi tieši līdzās – mazliet vairāk nekā jūdzi no manas biznesa skolas un no manas mājas. Tikai uz to pusi nekad nesanāca iet kājām, jo tas bija aiz Universitātes pilsētiņas un "tur nekā nebija", bet tai noteikti vairākkārt ir braukts garām, ar velo un ar skolas autobusiem, par to pat nenojaušot.

Un vai katru otro dienu pa South Street pārvietojāmies līdz Main Street krustojumam, kur bija tuvākie veikali un pāris lieliski ķīniešu restorāni. Tur līdzās māju īreja arī vairāki mūsu indiešu grupasbiedri, pie kuriem bija pāris izcilas ballītes. 

Brandeis_Polaroid

Bet, jā toreiz (2003-2005) Google kartes vēl nebija pieejamas. Nebija arī detalizētas Waltham kartes vai ceļveža papīra formātā. Google tad vēl bija tikai meklētājs – internet meklēšanas serviss, kas 2004. gada vasarā piedzīvoja savu IPO, ko detalizēti kādā no finanšu klasēm rudenī. Nebija arī ne youtube un video failus sūtījām e-pastos, ne iespēju skatīties video lekcijas, ne Twittter.

Skype bija tikko radies, tikko nokļuvis uz Forbes vai Fortune vāka, tomēr MIT Cyberconference 2004. gada ziemā paneļdiskusijā tika stādīti priekšā kā jaunie uz daudzsološie uzņēmēji no Ziemeļeiropas, kuriem līdz konkurencei ar AOL un citiem telekomunikāciju un internet saziņas milžiem vēl tāls ceļš ejams. 

Bet, ja pa Main Street doties otrā virzienā (pa labi), cauri Bostonas priekšpilsētām Waltham unWatertown, pēc apmēram pēc mazāk kā 8 jūdzēm nonāksim Kembridžā, pieturā netālu no Harvard Coop grāmatnīcas pie Harvardas universitātes. Tur mūs ikreiz izlaida skolas autobuss, kas vairākas reizes dienā kursēja no universtiātes uz Kembridžu un atpakaļ.

Screen Shot 2012-12-16 at 12.52.32

Saskaņā ar leģendu tieši šajās Harvardas universitātes "kopmītnēs" (šajā ēkā!), mazāk nekā 50 metri no pieturas, tieši šajā laikā, 2004. gada 4. februārī, Marks Cukenbergs izveidoja un "palaida" pirmo Facebook prototipu.

Man tā bija otrā semestra otrā vai trešā nedēļa, mācību slodze vēl nebija sasniegusi maksimumu, trešdienās bija rīta nodarbību bloks. Tātad nepavisam nav izslēgts, ka tajā vai nākošajās dienās pie šī žoga mīņājos pēc kārtējā grāmatnīcu apmeklējuma, gaidot autobusu uz savu universitāti un nemaz nenojaušot, kas tieši šobrīd top aiz šī žoga. 

Pasaule ir mazliet manījusies kopš 2004. gada, tas gan. Arī uz labo pusi. Ne tikai topogrāfiski. 

Mēs, tīkla bērni

2 comments

"We, the Web Kids". Viens no atziņpilnākajiem dokumentiem par interneta paaudzi no interneta paaudzes. Paaudzes manifests. Tepat no kaimiņiem. Šī gada 11. februārī publicēts kādā Polijas laikrakstā, bet, iztulkots angļu valodā, jau pāris nedēļām guvis plašu publicitāti globālajos blogos un medijos.

Tikai divi "izvilkumi":

We_the_Web_Kids_Internet

Un lūk arī īpašais veltījums AKKA/LAA:

We_the_Web_kids_AKKA_LAA

Paplašinātā Google zīmolu ģimene, jeb atrodi nu atšķirības!

0 comments

Līdz ar pēdējā mēneša laikā veiktajām zīmolu identitātes (logo) izmaiņām divas pasaules mega-korporācijas (abi zīmoli ir Interbrand Best Global Brands TOP100 reitingā) ir spērušas ļoti plašu soli tuvāk pelnītai iekļaušanai Google zīmolu portfelī. 

Nenoturējos nenovizualizējis. 

Screen Shot 2012-09-20 at 16.00.24

Ej nu pierādi cilvēkam, kas neko nav dzirdējis par šīm kompānijām, ka tā nav viena uzņēmumu zīmola arhitektūra. 

Un lai arī Google ir jaunākais no trijiem/četriem Lielajiem Brāļiem, es tomēr to sauktu par Google zīmolu ģimeni. Microsoft/Windows un eBay šo drosmīgo, oriģinālo, pat unikālo četru krāsu kombināciju ir izmantojuši vēl pirms Google bija dibināts, tomēr tikai Google visu šo laiku ir tiekušies uz totālu vienkāršību it visā, kas tiek darīts. Savukārt Microsoft un eBay vēl jāpierāda, ka tā nav tikai izkārtnes maiņa. 

Pielikumā vēl viens slaids no kādas nesteidzīgi topošas prezentācijas par IT/tehnoloģiju/digital kompāniju zīmoliem, to identitātēm, un (jo īpaši) par saskarsmes punktu dizaina nozīmi zīmola personības veidošanā: atgādinājums par Microsoft/Windows ilgo ceļu kāpās.

p.s. 1975. gada logo bija atklājums pat man

Screen Shot 2012-09-20 at 16.54.29

ISE 2012 Amsterdamā: ekrāni, interaktivitāte, e-skola un labās ziņas radošajām nozarēm

0 comments

Februāra pirmajās dienās sadarbībā ar Samsung Baltics man bija iespēja apmeklēt vienu no lielākajām profesionālajām elektronikas, video un audio izstādēm Eiropā – ISE 2012 (Integrated Systems Europe 2012).

Līdz aktīvāku lielo elektronikas zīmolu un ražotāju līdzdalību pēdējo gadu laikā ISE no lielākoties uz profesionāļiem fokusēta pasākuma pakāpeniski veidojas arī par nozīmīgu jau vistuvākājā laikā plašāk pielietojumu digitālo un interaktīvo risinājumu parādi.

Screen Shot 2012-02-14 at 16.07.08

No plašā informācijas klāsta mani galvenokārt interesēja jaunumi, kas saistīti ar interaktīvo risinājumu tālāku attīstību un ienākšanu mūsu ikdienā ārpus mājas, kā arī viss, kas tieši vai netieši saistīts ar iespējām radošajām nozarēm vai arī varētu būt noderīgi mūsu klientiem. 

Kā jau jebkurā lielā pasākumā, ļoti ātri iezīmējās vairākas galvenās tendences, kuras tālāko dienu izziņa tikai pastiprināja un padziļināja, kā arī vairāki secinājumi, dažus no kuriem atzīmēju šī ieraksta beigu daļā.  

 

Galvenās tendences


 #1) Ekrāni. Ekrāni. Ekrāni.

Tas, ka ISE būs "ekrānu izstāde" bija sagaidāms un tas pilnībā apstiprinājās; lieli, mazi un milzīgi, paredzēti kā darbam visskarbākajos laika apstākļos, tā komfortablos iekštelpu risinājumos; atsevišķi un attālināti vadāmi vai ērti apvienojami visdažādāko formu un mēroga video sienu risinājumos. Līdzās LCD ekrāniem un projekcijām arī milzīgs daudzums LED risinājumu.

Screen Shot 2012-02-14 at 16.07.18

Ekrānu daudzveidiba un jaunumu daudzums ne tikai apliecina, ka tā ir nozīmīga prioritāte visiem lielākajiem elektronikas ražotājiem, bet arī ļauj prognozēt tālāku attīstību gan kvalitātes, gan pielietojumu daudzveidības ziņā, tā arī tālāku cenu samazināšanos konkurences rezultātā. 

Screen Shot 2012-02-14 at 16.07.28

Nepārprotami skaļākais vārds izstādē bija "Digital Signage" – ekrānu pielietojumi informatīvām un komunikāciju vajadzībām gan lielām tirdzniecības ķēdēm gan nelieliem veikaliem vai ātrās apkalpošanas restorāniem, gan uzziņu risinājumiem pilsētas vidē vai pasākumos. 

Screen Shot 2012-02-14 at 16.07.37

#2) Interaktivitāte. Interaktivitāte. Ineraktivitāte.

No mazajiem ekrāniem un skārienjūtīgo mobilo iekārtu tirgus interaktivitāte strauji virzās uz lielākiem formātiem un visiem mūsu dzīves aspektiem. Liels sienas ekrāns bez skārienjūtīgas virsmas jau šķita kaut kas mazliet no vakardienas – ik pa brīdim varēja novērot mēģinājumi vadīt "parastus ekrānus" to ar pieskārieniem. 

Viens no uzskatāmākajiem interaktivitātes piemēriem ir horizontālo virsmu attīstība.

Samsung sadarbībā ar Microsoft prezentēja jauno Samsumg SUR40 Microsof Surface versiju (Microsof Surface v2) – pēc būtības horizontālo virsmu apvienojumā ar iebūvētu datoru, kas ir ievērojami vieglāka, elegantāka un ātrāka par pirmo versiju, nevainojami atskaņot video u.t.t. Jaunajais ekrāns jau var reaģēt uz līdz 50 pieskārieniem vienlaikus un tajā pirmo reizi iebūvēta iespēja atpazīt uz virsmas noliktos priekšmetus, tādējādi paverot iespējas jauniem risinājumiem – gan radošiem, gan praktiskiem.

Mūsu kaimiņu kaimiņi no Somijas Multitouch Ltd piedāvāja pēc pasūtījuma būvētus lielu interaktīvo virsmu risinājumus, savukārt desmitiem citu skārienvadāmas interaktivitātes piemēru bija atrodami arī citos stendos (piemēram kolāžā redzamais ekrāns e-gleznošanai ar e-otu)

Screen Shot 2012-02-14 at 16.07.46

Lai arī attālināta kustību vadība visticamāk būs nākošais lielais attistības virziens, tomēr izstādes dienās izdevās pamanīt ne vairāk kā pāris ļoti primitīvus risinājumus.

Nevarētu teikt, ka šī tehnoloģija agrīnā komercializācijas stadijā, tomēr biju gaidījis daudz vairāk piedāvājumu vai vismaz eksperimentu no mazajiem spēlētājiem. Vai nu pagaidām pietrūkst resursu un izdomas, lai meklētu pielietojumus līdzās izklaidei un radošajiem eksperimentiem (piemēram skatologu sistēmes) vai arī lielākie spēlētāji nevēlas sadalīt savu uzmanību un pagaidām koncentrējas uz konkurenci visu izmēru skārienjūtīgo ekrānu attīstībā.

#3) Multi-ekrānu satura vadības sistēmas

Gandrīz visi multiekrānu risinājumi tika pasniegti kopā ar saistītajām satura vadības sistēmām. Samusung detalizēti prezentēja atjaunotu attālinātu multi-ekrānu satura vadības sistēmas MagicInfo divas versijas un video sienu satura vadības sistēmas, Mitshubishi lepojās ar milzīgu projekciju un ar to saistīto vadības centru, ražotāju satura vadības sistēmas tika prezentētas vēl vairākos stendos. 

Screen Shot 2012-02-14 at 16.07.56

Vienīgais, kas mazliet mulsināja – lielākā daļa no satura vadības sistēmām bija Windows vidē un bija visai cieši piesaistītas ražotāja produkcijas piedāvājumam. Neesmu karojošs Windows pretinieks, tomēr radošais darbs vidē, kuras dizains no menu līdz darba organizācijai nav īpaši iedvesmojošs, tēlaini runājot nerosina uz varoņdarbiem (uz izcilu darbu). Un arī laikā, kad lielākā daļa augstākās kvalitātes radošā darba tiek veikta ar Apple datoriem, tos ignorēt nešķiet tālredzīgi un rada vietu konkurējošiem, no ražotājiem neatkarīgiem piedāvājumiem.  

#4) No e-tāfelēm pie e-klasēm

Risinājumi izglītībai tuvākajā piecgadē nepārprotami būs vēl viens ļoti augstas aktivitātes un lielu investīciju segments – gan no tehnisko risinājumu ražotāju un satura radītāju puses, kuri cīnīsies par šo jau tuvākajā laikā potenciāli ļoti strauji augošo tirgu, gan no pasūtītāju puses, izglītības modernizācijas risinājumus meklējot. 

Virzība uz interaktīvām, skārienjūtīgām e-tāfelēm – lieliem, interaktīviem ekrāniem, kas vadāmi ar pieskārieniem, bez papildus instrumentiem (piemēram speciālas e-pildspalvas) – ir acīmredzama; projektori, kam ir daudzas priekšrocības lielā auditorijā un lekciju (stāsniecības) formātā, mazākās auditorijas un jo īpaši interaktīvas sadarbības, "studēšanas" vai testu situācijās zaudē.

Screen Shot 2012-02-14 at 16.08.39

Iespējas izstādes specifika noteica to, ka lielākā daļa izstādē redzēto piedāvājumu bija tikai aparatūras (hardware) un vadības interfeisu līmenī. Tomēr ar tehniskajiem risinājumiem vien nebūs pietiekoši – šī segmenta attīstība būs atkarīga no satura attīstības vairāk nekā jebkura iepriekšpieminētā. Pie tam attiecībā uz skolām tieši no satura pieejamības dzimtajā valodā.

#5) 3D

Negaidīti vienveidīgi bija pārstāvēti 3D ekrāni. Jā, to bija daudz un tie bija dažādi, bet piedāvājumu pasniegšana lielākoties aprobežojās ār 3D foto un video apskates iespējām uz lielformāta un vēl-lielāka-formāta ekrāniem.

Bez proaktīvas meklēšanas un jautāšanas pamanīju tikai divus vērā ņemamus risinājumus. NEC stendā bija 3D pielietojums medicīnas studiju vajadzībām, kas deva iespēju pētīt cilvēka galvas ķermeņa datormodeli uz skārienjūtīga ekrāna, mainot apskatāmos slāņu un perspektīvas; savaukārt Panasonic stendā tika prezentēta augsti kvalitatīva 3D videokonferenču sistēma. Tiesa gan visu videokonferences laiku skatīties uz ekrāna otrā pusē esošajiem dalībniekiem "Man in Black" formāta 3D brillēs, manuprāt, varētu būt samērā uzjautrinoši.

Screen Shot 2012-02-14 at 16.08.50

Arī 3D segmentā, līdzīgi kā iepriekšpieminētajos, tieši jēgpilnu pielietojumu (satura) izstrāde līdzās plaši izplatītajām vienkāršas izklaides iespējām varētu būt galvenais šīs tehnoloģijas izplatības faktors ārpus pielietojumiem māju kinozālēs un šobrīd rādās esam galvenais attīstības ierobežojums. 

 

Galvenie secinājumi


#1) "It's all about content", jeb "Saturs. Saturs. Saturs."

Man ir labās ziņas radošajām nozarēm, gan dizaina kompānijām un dizaineriem, kuri izkopj iemaņas interaktīvā dizaina jomā, gan visu veidu kvalitatīva satura radītājiem.

Viena no galvenajām atziņām pēc trijām dienām Amsterdamā ir apstiprinājums sen zināmajam – tehnoloģija ir sekundāra; gan vērtību klientam, gan attīstību visvairāk noteiks tieši saturs. Un līdzīgi pēdējās desmitgadēs tas ir ar vairākumu ciparu tehnoloģiju tehniskās iespējas iet pa priekšu mūsu spējai tos piepildīt. 

Jā, ekrāni un interaktīvo iespēju nodrošinājums ir pietuvojies kārtējam S līknes lūzuma punktam, pēc kura seko strauja attīstība ceļā uz tirgus piesātinājumu. Bet tie ekrānu miljoni, kur ir un kuri vēl tiks saražoti būs ar kaut ko jāpiepilda, tikai tad tiem būs vērtība. Tāpēc tieši saturs ir un būs atslēga, kas tehniskās iespējas var pārvērst noderīgos risinājumos uzņēmumiem, domājot par ieguvumiem to klientiem vai sabiedrībai kopumā.

Informācijas pārpilnības situācijā arvien svarīgāk kļūst ne tikai tas, ko mēs sakām, bet arī kā mēs to izdarām. Satura kvalitāte būs kritisks veiksmes faktors. Nav šaubu, ka jau tuvākajos gados būs daudz ātru un vienkāršu risinājumu, kuru nepakāpsies pāri viduvējības vai vienkārši "labi" līmenim. Tomēr visbiežāk tikai tie, kas sasniegs "ļoti labi" vai "izcili" spēs radīt vērtību pasūtītājiem un rosināt pielietojumus. Darbs būs. Darba būs daudz. 

#2) Tehnoloģiju pieejamība nav (nebūs) šķērslis

Vērojot to, kādas investīcijas lielākās kompānijas iegulda konkurences cīņā no produktu attīstības līdz saistītajiem pakalpojumiem un marketingam, nav ne mazāko šaubu, ka jau pārskatāmā nākotnē ekrānu un interaktīvo risinājumu pieejamība (cena, programnodrošinājuma iespējas, saistītie pakalpojumi) strauji palielināsies un tie ienāks mūsu ikdienā daudz straujāk nekā līdz šim. 

Milzīgais piedāvājums neizbēgami novedīs pie efektīvāku risinājumu meklējumiem un ražošanas mēroga efektiem ("economy of scale") uz cenu samazināšanās. Risinājumu pieejamība gan maziem, gan lieliem risinājumiem veicinās eksperimentēšanu un jaunu pielietojumu meklējumus, veiksmes stāsti veicinās pieprasījumu, kas turpinās samazināt cenas.  Domāju, ka klasiskajā Mūra likuma 18-24 mēnešu periodā varam sagaidīt visai nozīmīgu izmaksu samazināšanos. 

Kas tikai vēlreiz rosina atriezties pie secinājuma par saturu. 

#3) Multidisciplināra sadarbība kā ROI priekšnosacījums

Jebkurš interaktīvs vai video risinājums ir un būs daļa no kāda plašāka marketinga vai komunikāciju pasākumu kopuma, kurā līdzās sākotnējai investīcijai tehnoloģijā (tehnikā), kritiski svarīgi būs rūpēties par efektīvu un konsekventu sistēmas izmantošanu ilgākā laika posmā, dinamisku satura atjaunošanu un attīstīšanu līdzi laikam.

Līdz ar ko, lai sasniegtu iespējami adekvātu investīcijas atdevi (ROI), ikviens risinājums jāapskata ilgākā laika perspetīvā, un ideālajā gadījumā jārūpējas par iespējami ciešu sadarbību starp uzņēmuma biznesa un marketinga komandu, komunikāciju stratēģiem, dizaina kompāniju un tehnisko risinājumu piegādātāju jau no agrīnajām projekta izstrādes stadijām.

Lineāru (konvejera) risinājumi, kur katrs posms izdara savu darbu un nodod to tālāk nākošajam, interaktīvo sistēmu uzturēšanā un attīstīšanā bieži ir visai neefektīvi vai ved pie viduvēja rezultāta, savukārt informācijās pārpilnības situācijā tikai risinājumi ar vērtējumu "ļoti labi" vai "izcili" spēs izcelties, piesaistīt uzmanību un radīt rezultātu. 

Visticamāk tuvāko mēnešu laikā, kad daļa no pieminētajiem risinājumiem vai to prototipi būs pieejami Rīgā, sadarbībā ar Samsung sekos arī kāds neliels pasākums, kā minimums tiem dizaina un interaktīvo risinājumu kompānijām un citiem radošo nozaru uzņēmumiem, kuriem varētu interesēt iespēja apskatīt atsevišķus risinājumus un pārrunāt vērojumus un secinājums no ISE sīkāk. Sekojiet paziņojumiem :)

Grāmatu nākotne. Trīs versijas no IDEO.

2 comments

Pasaulē ietekmīgākā diziana kompānija IDEO piedāvā savu versiju par to, kāda varētu izskatīties jau visai tuva grāmatu nākotne. No gandrīz desmita redzētu versiju šī ir pārliecinošākā. Bet tāpēc arī viņi joprojām ir IDEO. 

  • pieZZīmes

    Komunikācija・Stratēģiskā plānošana・Stratēģija・Mārketings・Reklāma・Dizains・Mediji・Sociālās platformas・Digitālais laikmets
  • Kategorijas

  • Saņem ziņu par jaunu ierakstu e-pastā

Follow

Get every new post delivered to your Inbox

Join other followers